Kumāni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kumānu-kipčaku apdzīvotā teritorija 13. gadsimta sākumā.

Kumāni (turku: kumanlar, ungāru: kunok) jeb polovcieši (krievu: по́ловцы, половчане), saukti arī par kipčakiem (turku: kıpçak), bija tjurku valodās runājošu stepju klejotāju cilšu apvienība 11.-13. gadsimtā, kas no Sibīrijas iebruka Eiropas stepju joslā un izspieda no turienes pečeņegu ciltis. Viņi pakļāva zemes tagadējās Kazahstānas, Krievijas Federācijas un Ukrainas teritorijā, ko slāvi dēvēja par Polovciešu stepi.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kumānu akmens skulptūra (baba) Luhanskā (12. gs.).

Kumāni iebruka arī tagadējās Rumānijas teritorijā, kur 1089. gadā tos Transilvānijā sakāva Ungārijas karalis Lāslo I. 1203. gadā polovcieši ieņēma Kijevu.

1223. gadā kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijevas Krievzemes karaspēku un kumāni pakāpeniski saplūda ar mongoļiem, piedaloties tatāru, baškīru, kazahu un Ziemeļkaukāza tautu etnoģenēzē, kas lielā mērā pārņēma viņu kultūru un valodu.[1][2]

1235. gadā daļa kumānu pārcēlās pāri Karpatiem, kur 1239. gadā ungāru karalis Bēla IV viņiem ierādīja zemi, un viņi pieņēma kristīgo ticību un saplūda ar ungāriem. Daļa kumānu izklīda pa Bulgāriju, Trāķiju un Mazāziju.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]