Albrehts Dīrers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Albrehts Dīrers
Selbstporträt, by Albrecht Dürer, from Prado in Google Earth.jpg
Albrehta Dīrera pašportrets, 1498. gads
Dzimis

1471. gada 21. maijā

Valsts karogs: Svētā Romas impērija Nirnberga, Svētā Romas impērija
Miris 1528. gada 6. aprīlī (56 gadu vecumā)
Valsts karogs: Svētā Romas impērija Nirnberga, Svētā Romas impērija
Tautība vācietis
Nozares gleznotājs, grafiķis
Mākslas virziens Renesanses māksla
Slavenākie darbi "Bruņinieks, Nāve un Velns"
"Rokas"
"Četri Apokalipses jātnieki"

Albrehts Dīrers (vācu: Albrecht Dürer; dzimis 1471. gada 21. maijā, miris 1528. gada 6. aprīlī) bija vācu gleznotājs un grafiķis, viens no Renesanses laikmeta izcilākajiem māksliniekiem. Izteikta doma, ka sava ceļojuma laikā uz Nīderlandi, Dīrers 1520. gada beigās bijis arī Livonijā, kur gleznojis altārgleznu Rīgas Svētā Pētera baznīcai. Glezna iznīcināta Kalendāra nemieru laikā.[1]

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dīrera zīmējums "Trīs varenas Livonijas sievietes" (1521) ar monogrammu augšā.

Dīrers dzimis Nirnbergā zeltkaļa ģimenē. Šeit viņš arī izglītojās un pavadīja lielāko savas dzīves daļu. Tajā pašā laikā mākslinieks daudz ceļoja, pabija gandrīz visās vācu zemēs, Šveicē, Nīderlandē, kā arī Itālijā. Itāliešu meistaru darbos Dīrers īpaši apbrīnoja prasmi atveidot plaknē telpu un kailu cilvēka ķermeni. Tāpēc Itālijā viņš papildināja zināšanas anatomijā un perspektīvas mācībā. Mākslinieka galvenā skolotāja tomēr bija daba, jo viņš mākslu uzskatīja par vienu no izziņas formām.

Dīrers uzturēja draudzīgas attiecības ar kristīgās ticības reformatoru Mārtiņu Luteru, bet pēc tam, kad sākās viņa vajāšanas, 1520. gada 12. jūnijā kopā ar sievu devās uz Nīderlandi. Antverpenes pilsētas maģistrāts viņam piešķīra 300 guldeņu gada pensiju un dzīvojamo māju. Šajā laikā viņš aktīvi gleznoja pasūtījuma darbus, arī Rīgas Svētā Pētera baznīcas altārgleznu un "Trīs Livonijas sievietes". Izteikts pieņēmums, ka viņš šajā laikā apmeklējis Rīgu, bet tam trūkst dokumentālu pierādījumu. 1521. gada 2. jūlijā Dīrers atgriezās Nirnbergā.

Miris 1528. gada 6. aprīlī pēc ilgstošas slimošanas.

Daiļrades raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dīrera mantojumā ietilpst altārgleznas, portreti, figuratīvas kompozīcijas ar reliģisku tematiku un sižetiem no antīkās mitoloģijas un literatūras, kā arī grafikas darbi. Sevišķu vērību mākslinieks veltīja grafikai, izkopjot un bagātinot ksilogrāfijas (kokgriezuma) un vara grebuma tehniku. Viņš arī paplašināja grafikas tematikas loku, ietverot tajā no sadzīves smeltus sižetus.

Dīrers izmēģināja spēkus arī arhitektūrā, nodarbojās ar fortifikācijas teorijas jautājumiem, interesējās par dažādām dabaszinātņu un humanitāro zinātņu nozarēm. Dīrers atstājis arī lielu teorētisko mantojumu - vairākus traktātus par celtniecības atziņām, par laukumu un ķermeņu mērīšanu, par pilsētu, piļu un apvidu nocietinājumiem, kā arī "Četras grāmatas par cilvēka ķermeņa proporcijām" (1528. g.). Tajās pirmo reizi vācu mākslā izklāstīti mākslas teorētiskie pamati.

Albrehta Dīrera daiļrade vācu renasanses mākslā veidoja dominējošo līniju. Viņa ietekme uz sava laika māksliniekiem bija liela. Tā skāra ne vien Vācijas, bet arī Francijas un citu Rietumeiropas zemju mākslu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1471. gada 21. maijā Viesturs Sprūde "Latvijas Avīze", 21.05.2011.

Slavenāko darbu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]