Krievu kultūra

Vikipēdijas lapa
Ivans Carevičs un pelēkais vilks (krievu tautas pasaka)

Krievu kultūra ir krievu tautas darbība, uzvedība un domāšana, kas balstās uz krievu tradīcijām, uzskatiem un mentalitāti. Kopumā tai ir eiropeiska ievirze, jo tā ir pārņēmusi kristīgās vērtības. Tajā pašā laikā tai ir nacionālā identitāte, kas izpaužas krievu estētikas kanonos un pareizticīgo reliģiskajā praksē.

Nozīmīga loma krievu kultūras dzīvē ir mutvārdu tautas daiļradei (tostarp pasakām) un daiļliteratūrai, kuras pārstāvji, piemēram, Ļevs Tolstojs, Fjodors Dostojevskis, Antons Čehovs un citi, ir būtiski ietekmējuši pasaules literatūru. Attīstīta ir bērnu literatūra, ko pārstāv tādi autori kā Kornejs Čukovskis, Samuils Maršaks, Sergejs Mihalkovs un citi.

20. gadsimtā pasaules mākslu bagātināja pasaulslavenais krievu balets, kura izcili pārstāvji bija Anna Pavlova, Mihails Fokins, Gaļina Ulanova un citi.

Ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Pārkrievošana

Krievu kultūrai un valodai vēsturiski ir bijusi nozīmīga ietekme uz daudzām tautām, kas dzīvoja teritorijās, kuras dažādos laikos bija Krievijas Impērijas un Padomju Savienības sastāvā. Daudzu tautu izglītības un administratīvajās sistēmās piespiedu kārtā tika ieviesta krievu valoda, kā rezultātā vietējas valodas tika izpiestas vai to lietošana tika samazināta līdz otrās valodas līmenim. Krievijas Impērija un PSRS iekaroja un attīstīja jaunas teritorijas, ko turpmāk apdzīvoja krievu kolonisti (sākumā parasti zemnieki, bet padomju laikos — strādnieki).

Krievu valoda jau izsenis ir ietekmējusi gan latviešu valodā lietotos vārdus, gan veselas izteiksmes formas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Krievu valodas ietekme latviešu valodā». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2024-02-20.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]