Kristietība Armēnijā

Kečarisa — armēņu klosteris Cahkadzorā

Kristietība Armēnijā ir lielākā reliģija valstī. Tā parādījās mūsu ēras 1. gadsimtā, kad šajā valstī sludināja Jēzus Kristus apustuļi Tadejs un Bartolomejs. 4. gadsimta sākumā karalis Trdats III pasludināja kristietību par valsts reliģiju, tādējādi Armēnija kļuva par pirmo kristīgo valsti pasaulē.

Armēnija ir vienīgā valsts, kurā pārsvarā dzīvo kristieši un kuras lielākā daļa robežu atdala to no pārsvarā musulmaņu valstīm.

2010. gadā Armēnijā dzīvoja 3,04 miljoni kristiešu, kas veidoja 98,5 % no valsts iedzīvotājiem. Armēnijā 2000. gadā pastāvēja 797 kristiešu baznīcas un dievnami, kas piederēja 20 dažādām kristīgajām konfesijām.

Starp vairākām mazākumtautībām ir augsts reliģiskās asimilācijas līmenis, piemēram, Armēnijā 77 % grieķu pieder Armēņu apustuliskajai baznīcai, 57 % ukraiņu, 41 % krievu un gruzīnu, 34 % asīriešu pieder pie tās pašas baznīcas.

Konfesijas

Lielākā kristīgā baznīca valstī ir Armēņu apustuliskā baznīca, viena no senākajām kristīgajām baznīcām, kurai ir vairākas dogmatiskās un rituālās iezīmes, kas to atšķir gan no bizantiešu pareizticības, gan Romas katolicisma.

Pašlaik pareizticību Armēnijā organizēti pārstāv Krievu Pareizticīgā baznīca (Maskavas patriarhāts). Tajā pašā laikā saskaņā ar noteikumiem par Gruzijas autokefālās pareizticīgās baznīcas pārvaldi Armēnijas Republikā dzīvojošie pareizticīgie ir Gruzijas baznīcas jurisdikcijā.

Katoļu baznīca Armēnijā ir daļa no pasaules Katoļu baznīcas. Lielākā daļa Armēnijas katoļu pieder Armēnijas katoļu baznīcai, ir neliela Romas katoļu grupa. Armēnijā katoļticīgo skaits ir aptuveni 150 tūkstoši cilvēku (aptuveni 3,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita). Mūsdienās armēņu katoļu baznīcas ticīgie ir vēsturiska un etnogrāfiska reliģiska minoritāte armēņu tautā. Pārējie armēņi viņus dēvē par "frankiem" pēc franču misionāriem, kas sludināja vienotību ar Romu Kilikijā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristietība Armēnijā.