Ukraiņi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ukraiņi

ukraiņi

T. Ševčenko · N. Mahno · L. Ukrainka · B. Hmeļņickis
S. Timošenko · A. Dovženko · S. Koroļovs · A. Ševčenko
Visi iedzīvotāji
44—45 miljoni[1][2][3]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Ukraina Ukraina
Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Kanāda Kanāda
Valodas
ukraiņu
Reliģijas
pareizticība, grieķu katolicisms
Radnieciskas etniskas grupas
baltkrievi, krievi, poļi
Etnogrāfiskās grupas
rusīni, gucuļi

Ukraiņi (ukraiņu: українці; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir austrumslāvu nācija, kas pamatā dzīvo Ukrainā. Lielākā daļa etnisko ukraiņu (kopā 37 miljoni) dzīvo Ukrainā, kur sastāda vairāk nekā 75% pamatiedzīvotāju. Krievijas Federācijā dzīvo 2,9 miljoni ukraiņu, bet Ziemeļamerikā 2,1 miljons ukraiņu (1,2 miljoni Kanādā un 890 tūkstoši Savienotajās valstīs). Liels daudzums ukraiņu dzīvo Brazīlijā (400 000), Kazahstānā (aptuveni 500 000), Moldovā (450 000), Polijā (aptuveni 250 000 līdz 300 000), Portugālē (100 000), Slovākijā (55 000) arī Apvienotajā karalistē, Austrālijā, Vācijā, Rumānijā un Latvijā.

Latviešu valodā līdz Pirmajam pasaules karam ukraiņus dēvēja par mazkrieviem (vecajā ortogrāfijā maſkreewi). Austroungārijas ukraiņi Galīcijā, Bukovinā un Aizkarpatos tika uzskatīti par atsevišķu tautas daļu un dēvēti par ruteņiem jeb rusiņiem. Latvijas Republikā sākotnēji lietoja paralēli visus trīs apzīmējumus (ukraiņi, mazkrievi un ruteņi), bet ar laiku iesakņojās vārds "ukraiņi".

Ukraiņu antropoloģiskais tips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukraiņi saglabājuši Dņepras slāvu tipa raksturīgākās iezīmes.  „Melni mati, tumšas acis, ass deguns sausnējas miesas – tādus visbiežāki sastopam mazkrievus”, lasāms Rīgas Latviešu biedrības izdotajā Konversācijas vārdnīcā (3.sējums, 1911.gads).

„Pēc dabas aizvien priecīgi, bezrūpīgi, mīl omulību un komfortu, pret svešiem, sevišķi poļiem un lielkrieviem (t.i. – krieviem), stipri noslēgti, neuzticīgi. Mazkrievam ir mūžīgi dzejiska sajūsma.”[4]

Ukraiņi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ukraiņi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc krieviem un baltkrieviem.

Latvijas lielākās etniskās minoritātes 2013. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem[5]
Krievi (590 029)
  
26.9%
Baltkrievi (74 958)
  
3.4%
Ukraiņi (52 916)
  
2.4%
Poļi (48 960)
  
2.2%
Lietuvieši (28 242)
  
1.3%
Cita tautība (52 817)
  
2.4%
Nav izvēlēta (37 017)
  
1.7%


Ukraiņu minoritāte strauji palielinājās pēc Baltijas valstu iekļaušanas PSRS, laikā pēc Otrā pasaules kara un tā uzskatāma par nesenas migrācijas ceļā izveidojušos etnisko minoritāti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ukraiņu skaits ir strauji samazinājies, kopumā vairāk kā divas reizes.

Ukraiņu skaita izmaiņas Latvijā (1897-2011) pēt tautas skaitīšanu datiem:

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
ukraiņi 987 1 040 512 1 629 1 844 29 440 53 461 66 703 92 101 63 644 45 798

Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas “Днiпро” un “Latvijas ukraiņu savienība”, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3% Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4% krievu un 27,3% baltkrievu.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]