Līdakveidīgās

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Līdakveidīgās
Esociformes (Cuvier, 1816)
Līdaka (Esox lucius)
Līdaka (Esox lucius)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Apakšklase Jaunspures (Neopterygii)
Infraklase Īstās kaulzivis (Teleostei)
Virskārta Lašu virskārta (Protacanthopterygii)
Kārta Līdakveidīgās (Esociformes)
Iedalījums

Līdakveidīgās (Esociformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder lašu virskārtai (Protacanthopterygii). Šajā kārtā ir 11 sugas, kas iedalītas 2 dzimtās. Līdakveidīgo zivju kārta ir tuvu radniecīga lašveidīgajām (Salmoniformes) zivīm. Vecākās sistemātikās līdakveidīgās zivis tika iedalītas lašveidīgo zivju kārtā.

Senākās līdakveidīgās zivis parādījās apmēram krīta perioda vidū. Mūsdienu līdakveidīgās zivis mājo Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Latvijā sastopama 1 līdakveidīgo zivju suga - līdaka (Esox lucius).[1]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdakveidīgās zivis ir plēsīgas, kuras medī no slēpņa, pacietīgi gaidot garām peldošu upuri. Līdakas ir daudz lielākas nekā dūņugrunduļi, kuri parasti ir mazāki par 20 cm. Vislielākā no dūņugrunduļu dzimtas ir Aļaskas dallija (Dallia pectoralis), kas sasniedz 33 cm garumu.[2][3] Garākā līdakveidīgo zivju suga ir maskinonga (Esox masquinongy), kuras ķermeņa garums var sasniegt 183 cm garumu, bet svars 31,8 kg.[4] Toties smagākā ir līdaka (Esox lucius), kuras ķermeņa garums sasniedz 150 cm, bet svars 35 kg.[5]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]