Krīts (periods)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krīts
145.5 – 65.5 miljoni gadu
K
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 30 % apjoma
(150% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 1700 ppm
(6 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā ap 18 °C
(4 °C virs mūsdienu līmeņa)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem. Krīta periods ilga ap 80 miljonus gadu. Tas sākās, pirms aptuveni 145 miljoniem gadu beidzoties juras periodam un beidzās pirms aptuveni 65,5 miljoniem gadu, kad sākās paleogēns. Krīts ir mezozoja jaunākais periods. Krīta beigas iezīmē robežu starp mezozoju un kainozoju.

Krītu kā atsevišķu periodu 1822. gadā Parīzes baseinā izdalīja beļģu ģeologs Žans Domāliuss Dalojs, perioda nosaukums dots tāpēc, ka daudzviet Eiropā krīta perioda nogulumu augšdaļā ir lielas krīta iegulas.



Mezozoja ēra (251-65 miljonus gadu atpakaļ)
Triasa periods (251-200) | Juras periods (200-145) | Krīta periods (145-65)