Līmes krāsu glezniecība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mākslas darbs līmes krāsu glezniecības tehnikā.

Līmes krāsu glezniecība ir glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu tiek izmantota augu un dzīvnieku izcelsmes līme.[1] Šī glezniecības tehnika galvenokārt tiek izmantota monumentālajā mākslā.

Līmes krāsu glezniecība ir viens no ūdens krāsvielu glezniecības veidiem. Līmes krāsu glezniecībā klājošās krāsas ir necaurspīdīgas, bet virsma matēta. Saturot krāsai lielu daudzumu līmes, gleznojamā virsma iegūst spīdumu, bet pašas krāsas palielinātu intensivitāti. Savukārt, saturot krāsai nepietiekamu daudzumu līmes, mākslas darbs zaudē izturību.

Tā ir vissenākā pasaulei zināmā glezniecības tehnika, kuru pielietoja etruski, ēģiptieši, grieķi un romieši. Līmes krāsu glezniecības tehnikas metode tika pielietota Ēģiptes sarkofāgu un kapeņu glezniecībā, taču, galvenokārt, šī glezniecības tehnika tika izmantota monumentālās mākslas darbos Austrumu zemēs antīkajos laikos, Ķīnā, Japānā, Indijā un Vidusāzijas valstīs Viduslaikos. Turklāt, Viduslaikos līmes krāsu tehnika tika pielietota pat pēc eļļas krāsu glezniecības tehnikas izgudrošanas sienu un manuskriptu glezniecībā. 17. gadsimtā līmes krāsu glezniecības tehnika parādās jau Eiropā, kur tā tiek pielietota mākslas darbu radīšanā vienlaicīgi kopā ar freskas vai temperas metodi. Nākamā gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimtā, glezniecība šajā tehnikā ir redzama Eiropas un Amerikas pilīs, sakrālās celtnēs un sabiedriskās ēkās. Mūsdienās šo tehniku galvenokārt izmato teātra dekorāciju, skiču, plakātu un panno glezniecībā. Bieži šī tehnika tiek jaukta ar temperu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]