Ludzas apriņķa muižu nosaukumi

Vikipēdijas lapa
Ludzas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929).

Ludzas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Ludzas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Pēc reformas tā laika Ludzas apriņķa robežās saglabājās 3 lieli muižas centri (ar platību 150-300 ha) Bakavā, Kaņecpolē un Malnavā, kā arī 4 mazie muižas centri (ar platību 50-100 ha) Balvos, Runtortos, Radavā un Zaļesjē.[1]

1925. gada 1. aprīlī no Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastiem un no Krievijas pievienotajām teritorijām izveidoja Jaunlatgales apriņķi. Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Bijušās muižas Ludzas apriņķa teritorijā (1925)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Werestmuyża vai Eweres muyżaEversmuiža vai Veras muiža
  • Wertukszna — Vertokšņas vai Vertukšņas muiža
  • Worslowo — Varslavāņu muiža

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28051-28097 slejas. Rīga, 1936. gads

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]