Balvi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Balvi
Balvu muižas pils
Balvu muižas pils
Flag of Balvi
Karogs
Balvi
Ģerbonis
Balvi
Red pog.png
Balvi
Koordinātas: 57°07′57″N 27°15′57″E / 57.13250°N 27.26583°E / 57.13250; 27.26583Koordinātas: 57°07′57″N 27°15′57″E / 57.13250°N 27.26583°E / 57.13250; 27.26583
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Balvu novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Citi
nosaukumi
vācu: Bolwen
Platība
 - Kopējā 5,08 km²
Iedzīvotāji (01.01.2014.)[1]
 - kopā 7 410
 - blīvums 1 458,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4501
Mājaslapa: www.balvi.lv

Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs. Izvietojusies starp Balvu un Pērkonu ezeriem pie tos savienojušās Bolupes, autoceļu P35 un P47 krustojumā. Attālums līdz Rēzeknei — 80 km, līdz Rīgai — 219 km.

Balvi ir salīdzinoši jauna pilsēta, tomēr tās kā apdzīvotas vietas vēsture veidojusies vairāku gadsimtu garumā. Atpazīstamākie pilsētas objekti ir muižas pils ēka ezera krastā, 19. gadsimtā veidotais muižas parks un savdabīgās akmeņu kompozīcijas Lāča dārzā. Par pilsētas simbolu balvenieši uzskata strūklaku „Ūdensroze” skvērā, bet svinīgos valsts svētku brīžos iedzīvotāji pulcējas pie pieminekļa kritušajiem Latgales partizāniem.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatnē Balvi ietilpa Atzeles valstī. Vēstures avotos pirmoreiz minēti jau pēc latgaļu pakļaušanas, 1224. gadā. 1783. gadā Balvus piemin kā sādžu. 20. gadsimta sākumā Balvi jau bija izauguši par pagasta centru. 1925. gadā Balvi ieguva biezi apdzīvotas vietas, 1926. gadā — miesta, bet 1928. gadā 11. februārī — pilsētas tiesības, un tādējādi kļuva par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī. 1938. gada 12. oktobrī tika apstiprināts Balvu pilsētas ģerbonis.

Otrā pasaules kara laikā Balvi tika gandrīz pilnībā nopostīti. Mūsdienu pilsēta ir uzcelta praktiski no jauna, pēc kara. 1950. gadā Balvi kļuva par jaunizveidotā Balvu rajona centru. 2009. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas - par Balvu novada centru.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 2832.: Balvu katoļu baznīca Baznīcas ielā 3 (1805)
  • Nr. 2833.: Balvu luterāņu baznīca Bērzpils ielā 17 (1913-1915)
  • Nr. 2834.-2835.: Balvu muižas ēkas Brīvības ielā 46 - kungu māja (1760, 1870-1880), klēts (1870-1880)
  • Nr. 2836.: Sabiedriska ēka Teātra ielā 2 (1930. gadi)[2]

Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balvu pilsēta ir Ziemeļlatgales kultūras centrs. Balvos noris svarīgākie novada pasākumi. Svarīgas kultūrpasākumu norises vietas ir Kultūras nams, Lāča dārzs un kultūras nams.

Apskates objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem (1938., atjaunots 1993.)

Balvu Novada muzejs atrodas rekonstruētajā Balvu muižas klētī. Tajā saglabātas muižas ļaužu mūrētās pagraba velves, senatnīgas klēts durvis un vietējo meistaru gatavotas mēbeles, izveidota izstāžu zāle ar jumta logiem, apskatāmas izstādes par novada senatni un jauno mākslinieku darbiem.

Parks „Lāča dārzs” – viena no savdabīgākajām Balvu pilētas kultūrvēsturiskajām vietām, bijušais muižas augļu dārzs, ko iekļauj daļēji saglabājies valnis un lazdu aleja no muižas laikiem. Centrā atrodas dīķis ar saliņu, kas iemantojusi Mīlestības saliņas nosaukumu. 1990. gados te izveidots atpūtas parks, kurā izvietotas 23 Latvijas laukakmeņu kompozīcijas.

Balvu muiža pazīstama ar savu skanīgo koncertzāli, kas ir viena no akustiski kvalitatīvākajām Latvijā.[nepieciešama atsauce] Līdz 2010. gadam muižas ēkā atradās Balvu pamatskola, šobrīd tā ir iestāde, kurā apkopots profesionālās, augstākās izglītības un mūžizglītības piedāvājums.

Muižas parks Balvu ezera krastā, kas veidots 19. gadsimta otrajā pusē, ir kļuvis par vietu kultūras pasākumiem vasarā. Tur atrodas Balvu brīvdabas estrāde, kur notiek koncerti un teātra izrādes. Parkā aplūkojama ūdens triece jeb savdabīgs „mūžīgais dzinējs”, kas darbojas bez elektrības, liekot ūdenim plūst no Balvu ezera augšup kalnā.

Balvu evaņģēliski luteriskās baznīcas pamatakmens iesvētīts 1914. gadā. Būvniecības darbu vadību uzņēmās toreizējais mācītājs Kārlis Irbe. Baznīcas zvans, kurš sver 530 kg, izliets Vācijā. Baznīcā atrodas vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi lietišķās un tēlotājmākslas darbi.

Balvu Romas katoļu baznīca ir viena no vecākajām celtnēm Balvos – celta pirms vairāk kā 200 gadiem. Ievērojama ar īpatnējo arhitektonisko veidolu, jo sākotnēji celta pēc pareizticīgo baznīcu parauga. Baznīca atjaunota 2004. gadā, un tā ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem atklāts 1938. gadā, tā autors K. Jansons. Piemineklis gāzts vairākkārt un to atjaunoja autora dēls Andrejs Jansons 1993. gadā.

Izglītības iestādes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. janvārī).
  2. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]