Ludza

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Ludza nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Lodza.
Ludza
Ludza
Ludza
Ģerbonis: Ludza
Ģerbonis
Ludza (Latvija)
Ludza
Ludza
Koordinātas: 56°32′47″N 27°43′37″E / 56.54639°N 27.72694°E / 56.54639; 27.72694Koordinātas: 56°32′47″N 27°43′37″E / 56.54639°N 27.72694°E / 56.54639; 27.72694
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ludzas novads
Pilsētas tiesības kopš 1777. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
krievu: Люцин
vācu: Ludsen
poļu: Lucyn
Platība
 • Kopējā 10,53 km2
Iedzīvotāji (01.01.2015.)[1]
 • kopā 8 854
 • blīvums 840,8/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-57(01-02)
Mājaslapa www.ludzaspils.lv
Ludza Vikikrātuvē

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Ludzas vēsture

Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau mezolītā (8.-5. gt. pr. Kristus), par to liecina Lielā Ludzas eze­ra krastos atrastie kaula priekšmeti. N. Karamzins savā sacerējumā "Krievijas valsts vēsture" izteica domu, ka Kijevas hronikā (Киевская летопись) 1174. gada notikumu sakarā pieminētā Lučina varēja būt mūsdienu Ludza.[2] Pēc cita uzskata hronikā pieminēta Lučina atradās Smoļenskas kņazistē, nevis Latgalē.[3]

Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī

13. gadsimtā Ludza atradās Lotigolas zemē, kas bijas strīdus teritorija starp Livonijas ordeņa, Polockas kņazu un Lietuvas kunigaišu pārvaldītajām teritorijām. Mestra Vennemara no Brigenejas valdīšanas laikā 1399. gadā agrākās latgaļu pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Livonijas ordenis uzcēla mūra Ludzas pili, kas bija Rēzeknes fogtejas blakus pils, ko pārvaldīja fogta iecelts ierēdnis. 1481. gadā krievi iebruka Latgalē un daļēji nopostīja arī Ludzu, bet līdz 1525. gadam ordenis pili atkal atjaunoja. Pēc Polijas-Zviedrijas kara 1629. gadā Ludza ietilpa Inflantijas vaivadijā. Otrā Ziemeļu kara laikā 1654. gadā Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks ielenca pilsētu, parakās zem pils mūriem un Ludzu ieņēma. Aplenkšanas laikā pili tik stipri saspridzināja, ka tā drīz vien sagruva.

Pēc Polijas-Lietuvas pirmās dalīšanas 1777. gadā Ludza kļuva par Pleskavas guberņas apriņķa pilsētu. 1802. gadā Ludzas apriņķi iekļāva Vitebskas guberņā. 1917. gada aprīlī Pirmajā Latgales latviešu kongresā tika nolemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem. 1920. gada 26. janvā­ra rītā Latvijas Brīvības cīņu laikā Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulks atbrīvoja Ludzu no lieliniekiem.

1938. gada 11. jūnija ugunsgrēkā nodega puse Ludzas. Pēc Otrā pasaules kara Ludzā uzcēla vairākus rūpniecības uzņēmumus. Lielākās bija metālapstrādes, linu, gaļas un piena pārstrādes rūpnīcas.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludzas pilsdrupas.
Skats no Baznīckalna uz Baznīcas ielu un tai piegulošo apbūvi, tālumā - pareizticīgo baznīca. 2014. gada decembris.

Ludza atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājuma daļā, mitrā, ezeriem un upēm bagātā vietā. Pie pilsētas atrodas Lielais Ludzas ezers (846,4 ha), Mazais Ludzas ezers (36,5 ha), Dunakļu ezers (82,7 ha), Zvirgzdenes ezers (134,2 ha), Runtortas ezers. No Lielā Ludzas ezera iztek Ludzas upe (Veļikajas labā pieteka), ietek Pilda ar kreiso pieteku Kivdolicu un Istalsnu. Plītnīca savieno Zvirgzdenes un Mazo Ludzas ezeru. Pie pilsētas robežas tek Garbarupe.

Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau mezolītā laikā (8.-5. gt. pr. Kristus). Neolīta (5.-2.gt.vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, tāpat Ķīšukalna pilskalns (saukts arī par Šelupinku vai Jeršovkas pilskalnu) un kapulauks, liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību. Ludza pirmoreiz minēta 1177. gadā senās krievu (Kijevas un Ipatija) hronikās. Te atradusies latgaļu pils, pie kuras bijusi arī apmetne.

Plašs skats uz pilsētu paveras no Odukalna, kur ir 7.-12. gs. latgaļu kapulauks. Netālu no tā atrodas Baznīckalns ar katoļu baznīcu. Tuvumā atrodas Dievmātes - Māras zemes karalienes - skulptūra un Svētā Tadeuša kapela. Ludzas pilsdrupas un Sv. Tadeuša kapela ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Pareizticīgo katedrāle atrodas Latgales ielā 121, pilsētas centrā. Netālu no tās ir sinagoga. No sabiedriskajām ēkām ievērojamākā ir pasta ēka Latgales ielā 110 (1929.g., arhit. D.Zariņš). Tuvumā ir lut. baznīca (1866.g.). Mūzikas skolas tuvumā pilsētas parkā ir memoriālā siena (1974.g.) un Mātes skulptūra —piemineklis (1963.g.) 2.pasaules karā kritušajiem karavīriem.

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Jurizdikas pilskalnā atrodas 14. gs. Livonijas ordeņa pils drupas. Lielā Ludzas ezera krastā Budjankas pussalā kādreiz atradusies Budjankas apmetne; pie Šelupinkiem ir seno latgaļu pilskalns - Ķīšukalns, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pirms Cirma ezera atrodas 18. gs. sākumā celtais krogs.

Dabas liegums — Gulbinkas purvs. Liegums ir arī Zvirgzdenes salas. Cirma ezera krastā dabas liegums — Gaiļukalns ar kadiķu audzēm. Netālu no Sedzera ezera krastā arhitektūras piemineklis - Sarkaņu katoļu baznīca (1830.g.). Ņukšos Pildas katoļu baznīca (1926.g.) ar 18.gs. altāriem. Netālu dabas liegums Pildas ezers un Silovas pilskalns. Istalsnā katoļu baznīca (celta 1800.g., pārbūvēta 1938.g.). Ciblā Eversmuižas katoļu baznīca (1771., 1871.g.), 1 km tālāk Degteru pilskalns (Silene), Ludzas upes krastā 32 m augstumā Ciblas Kapu kalns (Kazlavas pilskalns).

Izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ludzas pilsētas ģimnāzija
  • Ludzas 2. vidusskola
  • Ludzas vakara vidusskola
  • Ludzas J. Soikāna mākslas skola
  • Ludzas mūzikas pamatskola
  • Ludzas bērnu un jauniešu mediju centrs
  • Ludzas Bērnu un jauniešu centrs
  • Ludzas Sporta skola
  • Ludzas 3. pirmsskolas izglītības iestāde "Namiņš"
  • Ludzas 4. pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa"
  • Ludzas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde "Rūķītis"

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludzas Romas katoļu baznīca.

Vēsturiskā apbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludzā ir samērā labi saglabājusies vecā koka apbūve. Pilsētas apbūvi akcentē dažādu reliģisko ticību kulta celtnes. Šeit ir arī Latgalē vislabāk saglabājušās viduslaiku pils paliekas. Daudzām Ludzas ēkām ir valsts mēroga kultūrvēsturiska nozīme:

Kultūrvēsturiski pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības, kas dzimušas Ludzā

Ludzā dzīvojuši un strādājuši:

  • Aņisims Rekaševs (1859-1955), Ludzas apriņķa ārsts.
  • Jezups Soikans (1889-1930), pašvaldību darbinieks, publicists, novadpētnieks. Pēc viņa ierosmes Ludzā tika nodibināta Latgales kultūras veicināšanas biedrība. Būdams Ludzas apriņķa priekšnieka postenī, viņš lika pamatakmeni Ludzas Tautas namam, dibināja arī muzeju, vāca senlietas un vecos latgaliešu rakstus, pētīja vēsturiskus materiālus.
  • Viktors Trojanovskis (1940-2006), novadpētnieks, literāts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  2. Карамзин Н. История государства Российского: примечание 12 к III тому (krieviski)
  3. С.В.Александров Династии Смоленских Ростиславовичей в XII-XIII вв.: В начале XII века в княжестве, кроме Смоленска, насчитывалось всего три города: Торопец, Каспля и Вержавск. В 30-50-е годы Ростиславом было основано 5 городов: Мстиславль, Ростиславль, Изяславль. Дорогобуж, Ельня. Еще 5 населенных пунктов в эти годы превратились в города: Лучин, Краен, Василев, Кричев, Пропойск. Тем самым, в середине XII века в Смоленском княжестве насчитывалось уже 16 городов.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]