Jura (periods)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jura
199.6 – 145.5 miljoni gadu
J
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 26 % apjoma
(130% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 1950 ppm
(7 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā ap 16.5 °C
(3 °C virs mūsdienu līmeņa)

Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 199,6 miljoniem gadu, ildzis 54 miljonus gadu un beidzies pirms 145,5 miljoniem gadu. Juras perioda iežus pirmo reizi aprakstījis Aleksandrs Humbolts 18. gadsimtā pamatā no kaļķakmens veidotajos Juras kalnos Šveicē un Francijā.

Juras perioda laikā Pangejas superkontinents sadalījās ziemeļu superkontinentā Laurāzijā un dienvidu Gondvānā. Atlantijas okeāna ziemeļdaļa juras periodā bija relatīvi šaura, bet dienviddaļa atvērās tikai sekojošajā krīta periodā. Klimats bija silts, bez apledojumu pazīmēm.

Juras periodā starp jūras mugurkaulniekiem dominēja zivis un reptiļi. Starp pēdējiem minami ihtiozauri, kas bija savā daudzveidības virsotnē, pleziozauri, pliozauri un jūras krokodili. Uz sauszemes dominēja lielie zālēdāji arhozauri. Perioda beigās parādījās pirmie putniarheopteriksi, kā arī agrīnie zīdītāji.