Malatja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Malatja
pilsēta
Malatya
Malatja
Malatjas atrašanās vieta Turcijā
Malatjas atrašanās vieta Turcijā
Koordinātas: 38°4′N 38°1′E / 38.067°N 38.017°E / 38.067; 38.017Koordinātas: 38°4′N 38°1′E / 38.067°N 38.017°E / 38.067; 38.017
Valsts Karogs: Turcija Turcija
Turcijas reģioni Austrumu Anatolijas reģions
Ils Malatjas ils
Administrācija
 • Pilsētas domes priekšsēdētājs Ahmets Čakirs
Platība
 • Kopējā 1 582 km2
Augstums 954 m
Iedzīvotāji (2000)
 • kopā 381 081
 • blīvums 240,9/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta kods 44xxx
Tālruņu kods 0422
Auto reģ. nr. kods 44
Mājaslapa www.malatya.bel.tr
Malatja Vikikrātuvē

Malatja (turku: Malatya; agrāk hetu: Melid un grieķu: Μαλάτεια, Malateia) ir pilsēta Turcijas centrālajā austrumu daļā Eifratas ielejā un tā ir Malatjas ila centrs. Kaut arī mūsdienu Malatja dibināta tikai 1838. gadā, pilsētas vēsture ir vismaz 3000 gadus ilga. Pilsētas tuvā apkārtnē atrodas hetu galvaspilsētas Milidas un Senās Romas Mazāzijas provinces galvaspilsētas Melitenes drupas. Aprikožu un opija magoņu audzēšanas centrs un Turcijas prezidenta Turguta Ēzala dzimtā pilsēta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmēram 1000 gadā pirms mūsu ēras hetu senā galvaspilsēta bija Milida tagad Aslantepe. Senpilsēta atrodas apmēram 7 kilometru attālumā no mūsdienu Malatjas. Ap 100. gadu Romas imperators nodibina Meliteni, kas kādu laiku ir Romas Mazāzijas provinces galvaspilsēta tagad Vecā Malatja. Senpilsēta atrodas apmēram 12 kilometru attālumā no mūsdienu Malatjas. 757. gadā Bizantijas impērija noposta pilsētu un pēc tam Abasīdu kalifs liek to atjaunot. 12. gadsimtā seldžuki ieņem pilsētu. 1515. gadā Malatju iekļauj Osmaņu impērijā.

1838. gadā nodibina mūsdienu pilsētu uz dienvidiem no senās Melitenes. 1893. gadā spēcīga zemestrīce izposta pilsētu. 1895. gadā pilsētas teritorijā notiek Armēņu genocīds. 1971. gadā Malatjā nodibina Inēnu universitāti.