Malatja
Vikipēdijas raksts
| Malatja | |
| Malatya | |
| — pilsēta — | |
| Somundžubaba mošeja Malatjā | |
 |
|
| Koordinātas: | |
|---|---|
| Valsts |  Turcija |
| Turcijas reģioni | Austrumu Anatolijas reģions |
| Ils | Malatjas ils |
| Administrācija | |
| - Pilsētas domes priekšsēdētājs | Ahmets Čakirs |
| Platība | |
| - Kopējā | 1 582 km² |
| Augstums vjl | 954 m |
| Iedzīvotāji (2000) | |
| - kopā | 381 081 |
| - blīvums | 248/km² |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| - Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
| Pasta kods | 44xxx |
| Tālruņu kods | 0422 |
| Auto reģ. nr. kods | 44 |
| Mājaslapa: www.malatya.bel.tr | |
Malatja (turku: Malatya; agrāk hetu: Melid un grieķu: Μαλάτεια, Malateia) ir pilsēta Turcijas centrālajā austrumu daļā Eifratas ielejā un tā ir Malatjas ila centrs. Kaut arī mūsdienu Malatja dibināta tikai 1838. gadā, pilsētas vēsture ir vismaz 3000 gadus ilga. Pilsētas tuvā apkārtnē atrodas hetu galvaspilsētas Milidas un Senās Romas Mazāzijas provinces galvaspilsētas Melitenes drupas. Aprikožu un opija magoņu audzēšanas centrs un Turcijas prezidenta Turguta Ēzala dzimtā pilsēta.
Hronoloģija:
- apm. 1000 g. pmē. - hetu senā galvaspilsēta Milida (tagad Aslantepe). Senpilsēta atrodas apm. 7 km no mūsdienu Malatjas.
- ap 100. g. - Romas imperators nodibina Meliteni, kas kādu laiku ir Romas Mazāzijas provinces galvaspilsēta (tagad Vecā Malatja, turku: Eski Malatya). Senpilsēta atrodas apm. 12 km no mūsdienu Malatjas.
- 757. g. - bizantieši noposta pilsētu, pēc tam Abasīdu kalifs liek to atjaunot.
- 12. gs. - seldžuki ieņem pilsētu.
- 1515. g. - iekļaujas Osmaņu impērijā.
- 1838. g. - nodibina mūsdienu pilsētu uz dienvidiem no senās Melitenes.
- 1893. g. - spēcīga zemestrīce noposta pilsētu.
- 1895. g. - Armēņu genocīds.
- 1971. g. - Malatjā nodibina universitāti (Inēnu universitāte).
 |
Šis ar Turciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
