Melanholija (filma)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Melanholija
Melancholia Poster.jpg
Oriģinālnosaukums Melancholia
Žanrs psiholoģiska drāma, zinātniskā fantastika
Režisors Larss fon Trīrs
Scenārija autors Larss fon Trīrs
Galvenajās lomās Kirstena Dansta, Šarlote Geinsbūra, Kīfers Sazerlends
Studija Zentropa
Izplatītājs Nordisk Film
Ilgums 130 minūtes
Valsts Karogs: Dānija Dānija, Karogs: Zviedrija Zviedrija, Karogs: Francija Francija, Karogs: Vācija Vācija
Valoda angļu
Budžets aptuveni 52 500 000 DKK
Kopējie ienākumi 1 970 588 US$[1]
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

Melanholija (angļu: Melancholia) ir 2011. gada zinātniskās fantastikas psiholoģiska drāma, ko režisējis dāņu režisors Larss fon Trīrs. Filmas stāsts ir par divu māsu nesaskaņām laikā, kad Zemei tuvojas Planēta klaidonis, draudot satriekties ar Zemi. Trīra ideja bija attēlot to, kā depresijas nomākts cilvēks augsta stresa apstākļos izturas daudz mierīgāk nekā citi cilvēki. Filma galvenokārt tika producēta Dānijā, tomēr tika iesaistīti arī starptautiski filmu veidotāji no Zviedrijas, Francijas, Vācijas un Itālijas. Filmēšana notika Zviedrijā.

"Melanholija" ir uzņemta, ietekmējoties no vācu romantisma. Par filmas titulmūziku tika izvēlēta Riharda Vāgnera uvertīra no operas "Tristans un Izolde".

Filmas pirmizrāde notika 2011. gada maijā 64. Kannu kinofestivālā. Tās preses konference izpelnījās īpašu uzmanību ar Trīra divdomīgajiem izteikumiem par Ādolfu Hitleru un nacismu, pēc kura festivāla vadošās personas pasludināja Trīru par persona non grata.[2] Viena no galveno lomu atveidotājām Kirstena Dansta saņēma kinofestivāla labākās aktrises balvu.

Filmu var iedalīt trīs daļās, kuru uzbūve ir ļoti līdzīga operas struktūrai. Būtībā šo filmu var uztvert kā režisora interpretāciju par Riharda Vāgnera operu "Tristans un Izolde".

Skaņu celiņā dominē Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" uvertīra, kas atkārtojas un pastiprina filmas narratīvu – var teikt – filma ir "pieslīpēta", lai derētu operai. Kopumā filmas sižeta līnijas var izdalīt vairākos līmeņos – galvenā tēma, kas tiek risināta, ir pasaules bojāeja un rīcība šādos gadījumos, kas kopumā nerezumējas. Papildlīnijas, kas izceļ galveno – civilizācijas sasniegumi un pieņēmumi, cilvēcīgas reakcijas, haoss, depresija. Filmas sākumā režisors atklāj, kā beigsies filma, un tas palīdz koncentrēties uz izrādītajām emocijām un jūtām, reakciju ķēdēm, ko risina personāži. Pats režisors atzīst, komentējot filmas beigas: "Līdzīgi kā "Titānikā" - neviens cits nobeigums nevarētu būt vēl nobeidzošāks".[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]