Osmusāre

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Osmusāre
Osmussaar
Osmusāres krasts
Osmusāre
Cyan pog.svg
Osmusāre
Ģeogrāfija
Izvietojums Baltijas jūra
Koordinātas 59°17′30″N 23°23′30″E / 59.29167°N 23.39167°E / 59.29167; 23.39167Koordinātas: 59°17′30″N 23°23′30″E / 59.29167°N 23.39167°E / 59.29167; 23.39167
Platība 4,69 km²
Garums 4,6 km
Platums 1,3 km
Krasta līnija 14 km
Augstākais kalns 8 m
Administrācija
Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Lēnes apriņķis
Demogrāfija
Iedzīvotāji 2
Blīvums 0,4/km²

Osmusāre (igauņu: Osmussaar, zviedru: Odensholm) ir Igaunijai piederoša sala Baltijas jūrā pie ieejas Somu līcī. Izvietojusies Igaunijas ziemeļrietumu piekrastē 7,5 km no Pēzaspea raga. Ietilpst Lēnes apriņķa Noarotsi pagastā. Uz salu var nokļūt, noīrējot laivu.

Salas zviedru nosaukums radies no dieva Odina vārda — Odins, saskaņā ar leģendu, esot šajā salā apbedīts.

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala radusies, jūras gultnei ceļoties augšup pēc ledus laikmeta beigām. Pašlaik Osmusāre turpina celties ar ātrumu 2 - 3 mm gadā.

Osmusārē atrodas vērtīgi ģeoloģiskie pieminekļiordovika kaļķakmens klintis, atsegtas kaļķakmens slāņu virsmas, krasta nogulumu vaļņi, lieli laukakmeņi.

Pirms aptuveni 540 miljoniem gadu ap 7 km ziemeļaustrumos no tagadējās salas nokrita Neugrundas meteorīts, kura diametrs bija ap 400 metri. Meteorīts izveidoja krāteri, kura diametrs bija ap 7 km un dziļums vairāk kā 500 m. Vēl 10 km rādiusā ap krāteri ieži tika deformēti. Mūsdienās sauszemē redzamie ieži, tai skaitā Osmusāres kaļķakmens, veidojušies pēc šī meteorīta.

Salas ziemeļaustrumu piekrastē ir ainavisks stāvkrasts — līdz 6 m augsta kaļķakmens klints. Citos krastos ir savdabīgi kaļķakmens oļu vaļņi, salas centrālajā daļā ir aizauguši agrākie ezeri — Lillahamne un Inahamne.

1996. gadā salā izveidots Osmusāres ainavu liegums.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz rakstos minēta 1250. gadā kā Hothensholm.

Pirmā bāka salā tika uzcelta 1766. gadā. 1804.—1941. gados salā atradās no akmens celta bāka, kas karā tika nopostīta. Pašreizējā 35 m augstā betona konstrukcijas Osmusāres bāka celta 1954. gadā.

1914. gada 26. augustā pie salas nogrima vācu karakuģis Magdeburg.

Līdz otrajam pasaules karam salā septiņos ciematiņos dzīvoja ap 130 cilvēki, pārsvarā zviedri. Salas iedzīvotāji pameta salu 1944. gadā, bēgot uz Zviedriju. Sākoties karam Osmusāre bija pēdējā Igaunijas daļa, kas tika atdota vāciešiem. 1992. gadā PSRS armijas daļas salu atstāja — sākotnēji atstātā infrastruktūra bija salīdzinoši labā stāvoklī, taču ar laiku tika izlaupīta.

Salā kopš 2001. gada atgriezusies viena ģimene kas nodarbojas ar aitkopību. Mūsdienās Osmusārē ir dabas liegums un vēsturiskajiem zemes īpašniekiem netika dotas tiesības atgūt savu īpašumu salā, kompensējot to ar īpašumu citur. Šeit atrodas arī Igaunijas robežsargu bāze.

Apskates objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kaļķakmens klinšu stāvkrasts salas ziemeļaustrumos, augstums līdz 6 m, klintīm interesanta forma;
  • Artilērijas infrastruktūra
  • Baznīcas drupas

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]