Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca
Atjaunojis Džozefs Smits
Prezidents Tomass S. Monsons
Ģeogrāfija 176 nācijās un teritorijās
Statistika 2011. gadā 14 441 346 baznīcas locekļi[nepieciešama atsauce]
Stabi 2790
Misijas 348
Iecirkņi 618
Draudzes un nelielās draudzes 27 827
Misionāri 52 686
Tempļi 124

Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca (angļu: The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints; latviski saīsinājumā PDS baznīca, sarunvalodā bieži tiek dēvēta par mormoņu baznīcu) ir Džozefa Smita jaunākā 1830. gada 6. aprīlī dibinātās Pēdējo dienu svēto kustības lielākā konfesija.

Baznīcas mācībā ir daudz kopīga ar citām kristīgajām konfesijām, tomēr pastāv arī būtiskas atšķirības. Redzamākā atšķirība ir Mormona Grāmata, ko papildus Bībelei Baznīca izmanto kā Svētos Rakstus. Pēc Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas pārliecības tie ir senu praviešu raksti, kas liecina par Jēzu Kristu. Baznīcas draudzes ir atrodamas gandrīz visās pasaules valstīs.

Saskaņā ar oficiālo baznīcas doktrīnu tā tiek vadīta caur atklāsmēm. Pēc pēdējo dienu svēto pārliecības to vada pravietis un 12 apustuļi. PDS baznīcas doktrīna iekļauj sevī uzskatu, ka tieši caur atklāsmēm Jēzus Kristus turpina vadīt savu baznīcu, līdzīgi, kā tas tika darīts agrīnajā Baznīcā neilgi pēc Viņa nāves un augšāmcelšanās. Baznīcā nav apmaksātas garīdzniecības.[1]

Patlaban baznīcas prezidents, kuru baznīcas locekļi arī dēvē par pravieti ir Tomass S. Monsons.

Baznīcas pamata svētie raksti ir Bībele, Mormona grāmata, Mācība un Derības un Dārgā pērle.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1830. gada 26. martā ir pieejami pirmie mormona grāmatas eksemplāri. 1830. gadā 6. aprīlī. Faijetas rajonā Ņujorkas štatā baznīca tiek nodibināta. 1830. gada septembrī un oktobrī pirmie misionāri tiek aicināti sludināt evaņģēliju lamaniešiem (ar lamaniešiem domāti Amerikas pamatiedzīvotāji indiāņi). 1830. gadā decembrī - 1831. janvārī baznīcas locekļiem tiek pavēlēts sapulcēties Ohaio štatā. 1833. gadā 18. martā tiek nodibināts baznīcas augstākais prezidijs, un tā sastāvā tiek aicināts Sidnijs Rigdons un Frederiks G. Viljamss. Sākās nežēlīgas vajāšanas, un baznīcas locekļi 1833. gada 7. novembrī iesāk bēgšanu no vajātāju pūļiem Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, pāri Misūri upei uz Klejas apgabalu. 1835. gadā 14. februārī Kērtlandē, Ohaio štatā baznīcā tiek izveidots 12 apustuļu kvorums. 1835. gadā 28. februārī Kērtlandē tiek nodibināts septiņdesmito pirmais kvorums. 1835. gada 17. augustā Kērtlandē Mācības un Derības tiek pieņemtas kā baznīcas pamatdarbs. 1836. gadā 27. martā tiek iesvētīts baznīcas pirmais Kērtlandes templis. 1837. gadā 19. jūlijā baznīca sāk savu pirmo aizjūras misiju kurā devās Hiberts Č. Kimbals, un 6 citi misionāri uz Lielbritānijas pilsētu Liverpūli. 1838. gadā 26. aprīlī baznīca iegūst savu pašreizējo nosaukumu Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca. 1844. gadā Kārtridžas cietumā satrakots pūlis nogalina baznīcas vadītāju Džozefu Smitu un viņa brāli Hairamu Smitu. 1846. gadā sākās spēcīgas vajāšanas, un baznīcas locekļi ir spiesti šķērsot Misisipi upi, lai dotos uz rietumiem. Otrā baznīcas prezidenta Brigama Janga pirmā grupa 1847. gada aprīlī dodas uz rietumiem. 1847. gada 24. jūlijā Brigama Janga vadībā pirmie baznīcas locekļi, bēgot no vajātājiem, ieiet Lielā Sālsezera ielejā. 1880. gada 10. oktobrī grāmata Dārgā pērle tiek akceptēta kā baznīcas pamatdarbs.

Skat. arī Slaktiņš kalnu pļavā

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PDS templis (nodots ekspluatācijā 1893.g.) Soltleiksitijā, Jūtas štatā.


2008. gadā pasaulē bija vairāk kā 13,5 miljoni baznīcas locekļu ar galveno mītni Soltleiksitijā. No 2000. gada ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm dzīvo vairāk baznīcas locekļi nekā pašā ASV. Šobrīd Baznīcas prezidents un pravietis ir Tomass S. Monsons, kurš 2008. gada pavasarī stājās mirušā prezidenta un pravieša Gordona B. Hinklija vietā. Baznīca turpina savu darbību nepārstājot sūtīt pasaulē misionārus, nostiprinoties visos pasaules reģionos. Baznīcas vadītājiem, sadarbojoties iespēju robežās ar valstu līderiem, un ar reģionālajiem līderiem, kā arī ar nevalstiskajām organizācijām tiek veidota sadarbība. Īpaši aktīvi tā notiek krīzes brīžos, uz kuriem baznīca cenšas nekavējoties reaģēt, nosūtot humanitāro vai jeb kādu citu situācijai nepieciešamo palīdzību, par ko visaugstākie valstu līderi bieži ir izteikuši pateicību.

Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citas kristīgās konfesijas negribīgi atzīst, un daudzos gadījumos pat neatzīst Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcu par kristīgu konfesiju.[nepieciešama atsauce] Kritiku izraisa tādas lietas kā alternatīvie Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas svētie raksti tādi kā Mormona grāmata, Mācība un Derības, Dārgā Pērle un citi baznīcas svētie raksti. Un līdz ar to citas konfesijas neakceptē lietas un notikumus, kas tajos ir aprakstīti. Nav ticības par Džozefa Smita atrasto zelta plākšņu patiesumu, kā rezultātā pašos pamatos jau tiek noliegts no citu kristīgo konfesiju puses baznīcas autentiskums, Smita pravieša un atklājēja statuss, kā arī oficiālie baznīcas vadītāji ("12 apstuļi").


Ārējās saites:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baznīca oficiālā mājas lapa

http://www.mormonnewsroom.org/facts-and-statistics/