Persijas onagrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Persijas onagrs
Equus hemionus onager (Boddaert, 1795)
Persijas onagrs
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta Zirgu dzimta (Equidae)
Ģints Zirgi (Equus)
Apakšģints Ēzeļi (Asinus)
Suga Āzijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus)
Pasuga Persijas onagrs (Equus hemionus onager)

Persijas onagrs (Equus hemionus onager) ir zirgu dzimtas (Equidae) Āzijas savvaļas ēzeļu (Equus hemionus) viena no pasugām.

Kādreiz Persijas onagri lielos baros dzīvoja un pārvietojās pa Irānas centrālās un dienvidu daļas tuksnešiem un pustuksnešiem. Mūsdienās savvaļā ir saglabajušies tikai daži simti dzīvnieku, kas dzīvo vienā no diviem onagru rezervātiem Irānā. Diemžēl arī šajās aizsargātajās teritorijās tos medī malumednieki. Āzijā onagru medības ir bijušas tradicionālas kopš seniem laikiem. Ir saglabājušās rakstiskas liecības par onagru medībām Asīrijā no 650. gada pirms mūsu ēras[1]. Medniekiem bija jābūt ļoti prasmīgiem, tā kā onagrs ir ļoti ātrs dzīvnieks. Tie tika medīti gaļai, un to gaļu arābi ēd vēl šodien. Onagru kumeļi tika gūstīti, lai tos audzinātu kā jājamēzeļus[2]. Tomēr tikai attīstoties ieročiem un pārvietošanās tehnikai, kad cilvēks sāka medīt onagrus, pārvietojoties džipos un šaujot ar moderniem ieročiem, Persijas onagrs kļuva mazskaitlīgs savos dzimtajos tuksnešos.

Attēls no seniem rakstiem

Zināmu drošību Persijas onagrs ir atradis arī Hai-Bar dabas parkā Izraēlā. Izraēlas teritorijā kādreiz dzīvoja Sīrijas savvaļas ēzelis, kurš mūsdienās ir izmiris. Lai saglabātu savai dabai tik raksturīgos Āzijas savvaļas ēzeļus, Izraēla Hai-Bar parkā ir nomitinājusi 14 pārus Persijas onagru, kas tika ievesti no Kopenhāgenas zoodārza un Irānas[3].

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Persijas onagrs ir viens no lielākajiem Āzijas savvaļas ēzeļiem un visātrākais no visiem zirgu dzimtā. Tas var sasniegt ātrumu līdz pat 70 km/st[4], bet garajās distancēs tas ilgstoši var uzturēt ātrumu 48 km/st, tie var pārlēkt pāri gandrīz 2m augstiem šķēršļiem[5]. Senajā Romā katapultas sauca par onagriem, tā kā ar tām lielā ātrumā un augstumā varēja izmest akmeņus[6].

Persijas onagra proporcijas un garās ausis ir tipiskas ēzeļu izskatam. To apspalvojums uz vēdera un kājām ir gaišā smilšu krāsā, reizēm ar rūsganu nokrāsu, pats ķermenis un kakls ir tumšāk bēšs, pa mugurkaulu pāri ķermenim stiepjas tumši brūna svītra. Persijas onagriem ir īsas, stāvas, tumšas krēpes. To astes ir diezgan īsas ar nelielu pušķīti galā[6]. Tipisks Persijas onagra augstums skaustā ir 1,20-1,25 m, svars 200-260 kg.

Persijas onagri dzīvo karstajos Irānas tuksnešos, kur vasarā temperatūra var sasniegt 49 grādus pēc Celsija. Onagriem ir jābūt ļoti izturīgiem un pieticīgiem, lai izdzīvotu šādā vidē. Persijas onagri parasti uzturas jebkura ūdens rezervuāra tuvumā, cik ilgi vien iespējams. Tie ēd viszemāko zāli un vissīkākos augus, kādus var atrast, Persijas onagri ēd pat sāļo augsni vienu pašu[6]. Zinātnieki ir novērojuši, ka onagri, ar nagiem sperot, salauž kokus, lai tiktu klāt koku mīkstākajai šķiedrai, tie izrok tuksnesī bedres līdz pat 60 cm dziļumā, lai tiktu pie ūdens.

Persijas onagri ir organizēti pa teritorijām. Katram pieaugušajam tēviņam ir sava teritorija, kuru tas apsargā. Grupas ar mātītēm un jaunākajiem bērniem klejo no vienas teritorijas uz otru. Ir mātītes, kas paliek tikai viena tēviņa apsargātajā teritorijā. Tēviņš apsargā savas teritorijas mātītes no citiem tēviņiem. Jaunie tēviņi veido "vecpuišu" barus un klejo kopā. Mātīte sasniedz dzimumbriedumu apmēram 2 gadu vecumā, bet tēviņi 4 gadu vecumā[6].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]