Posmtārpi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Posmtārpi
Glycera sp.
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums Pirmmutnieki (Protostomia)
Virstips Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
Tips Posmtārpi (Annelida)
Iedalījums

Posmtārpi ir dzīvnieku tips. Pie posmtārpiem pieder dzīvnieki ar garu, posmotu ķermeni. Posmi atgādina gredzenus. Posmtārpi, tāpat kā plakantārpi un veltņtārpi, ir trīsslāņaini dzīvnieki ar divpusīgu simetriju. Atšķirībā no veltņtārpiem posmtārpu ķermeņa dobumu izklāj vienslāņa epitēlijs. Katrā posmā ir dobums, kas norobežots no blakus esošajiem posmiem. Posmtārpiem ir asinsrites sistēma un maņu orgāni. Nervu sistēma ir sarežģītāka nekā citiem tārpiem. Posmtārpi dzīvo jūrās, saldūdenī un augsnē. Zināms aptuveni 12 000 sugu.

Augsnē mītošie posmtārpi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augsnē dzīvo gari, iesārti posmtārpi - sliekas. Visvairāk to ir augsnē, kas bagāta ar trūdošām augu atliekām. Virszemē tās iznāk naktī, bet dienā - pēc lietus (tāpēc dažās valodās tās sauc par lietus tārpiem). Sliekas barojas ar trūdošu zāli, nobirušām lapām un humusu. Priekšējā, smailākajā galā atrodas mute, tālāk saskatāmais paresninājums ir jostiņa, kurai ir nozīme vairošanās procesā. Ķermeņa pakaļgalā atrodas anālā atvere. Sliekas var sarauties un kļūt resnākas vai izstiepties un kļūt tievākas. Garuma un resnuma izmaiņas notiek, darbojoties gredzeniskajai un gareniskajai muskulatūrai. Saraujoties gredzeniskajai muskulatūrai, tārps kļūst garāks un tievāks, kā arī virzās uz priekšu. Saraujoties gareniskajai muskulatūrai, ķermeņa pakaļgals tiek vilkts uz priekšu. Tādējādi, pārmaiņus saraujoties un atslābstot abiem šiem muskulatūras slāņiem, slieka pārvietojas. Rokoties zemē, sliekas balstās uz sariņiem, kas novietoti 4 pāros katra posma vēderpusē un vērsti atpakaļ. Virzoties pa irdenu augsni, tās ar ķermeņa priekšgalu atgrūž augsnes daļiņas. Blīvā augsnē tārps sev ceļu "izēd", laižot augsni cauri gremošanas sistēmai un izmetot caur anālo atveri. Sliekas dzīvo mitrā augsnē. Iestājoties sausumam vai salam, tās ielien dziļākos augsnes slāņos.

Jūrā dzīvojošie posmtārpi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No jūras posmtārpiem vislielāko interesi izraisa nereīdas, no kurām daudzas ir zivju, to skaitā arī rūpniecisko zivju pamatbarība. Nereīdas dzīvo dūņās vai smiltīs pašu izraktās alās. Vairošanās periodā tās tuvojas ūdens virskārtai. Nereīdu ķermenis visbiežāk ir sārts vai zaļgans un mirdz visās varavīksnes krāsās. Priekšējie posmi krasi atšķiras no pārējiem un veido galvu, kurā atrodas mute, taustekļi un daži pāri taustes saru, divi pāri acu, aiz kurām ir viens pāris ožas bedrīšu. Katra posma sānos atrodas viens pāris muskuļotu izaugumu ar garu saru pušķiem. Tās ir primitīvas ekstremitātes, ko nereīdas izmanto, kad rāpo pa jūras dibenu, meklēdamas barību (sīkus jūras dzīvniekus, aļģes) un rokas gruntī.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Posmtārpu tipā ir gan hermafrodītiski, gan šķirtdzimumu dzīvnieki. Sliekas ir hermafrodīti. Pirms olu dēšanas divi tārpi sakļaujas, pavērsuši priekšgalu viens pret otru, un apmainās ar šķidrumu, kurā peld spermatozoīdi. Šķidrums ieplūst sēklas uztvērējos. Olšūnu nobriešanas laikā jostiņas dziedzeršūnas izdala biezu šķidrumu, kas veido gļotainu uzroci. Ķermenim atkārtoti saraujoties un atslābstot, tārps virza uzroci un ķermeņa priekšgalu. Uzrocim slīdot pāri olvadu un sēklas uztvērēju atverēm, tajā iekļūst olšūnas un šķidrums ar spermatozoīdiem. Pēc tam tārps izlien no uzroča. Uzroča gali noslēdzas, izveidojot kokonu, kurā atrodas dažas apaugļotas olšūnas. No tām kokonā attīstās jaunas sliekas.

Ķermeņa dobums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zem ādas epitēlija un muskulatūras posmtārpiem atrodas ķermeņa dobums, kas izklāts ar epitēlija šūnām un piepildīts ar dobuma šķidrumu. Katrā tārpa posmā ir viens pāris ķermeņa dobuma nodalījumu. Tādēļ pēc viena vai divu posmu ievainošanas dzīvnieks neiet bojā, jo ķermeņa dobuma šķidrums izplūst tikai no šo posmu dobumu brūcēm. Segmentā dobuma uzbūves principu cilvēks izmanto, veidojot piepūšamu gumijas laivu ar nodalījumiem.

Gremošanas sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gremošanas sistēma posmtārpiem sastāv no mutes dobuma, rīkles, barības vada, viduszarnas un galazarnas, kas beidzas ar anālo atveri. Dažiem posmtārpiem, piemēram, sliekām, ir guza (barības vada paplašinājums) un kuņģis. Gremošana notiek viduszarnā. Sagremotās vielas caur viduszarnas sienu nonāk asinīs, bet ar tām - visā organismā. Nesagremotās atliekas tiek izmestas caur anālo atveri.

Elpošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākumam posmtārpu skābeklis no ārvides organismā nonāk caur ādu. Speciāli elpošanas orgāni ir tikai daļai jūras posmtārpu. Tie elpo ar žaunām - zarainiem, pret ārvidi vērstiem ķermeņa sienas izaugumiem.

Izvadīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katrā posmtārpu ķermeņa posmā ir viens pāris izvadkanālu, kas katrs sākas ar piltuvi ķermeņa dobumā. Šķidrās atkritumvielas no ķermeņa dobuma nokļūst piltuvēs un pēc tam caur izvadporām ārvidē.

Nervu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nervu sistēma posmtārpiem sastāv no savstarpēji saistītiem pārskaita virsrīkles un zemrīkles nervu mezgliem (ganglijiem) un vēdera nervu ķēdītes, no kuras ganglijiem atiet nervi. No virsrīkles nervu mezgliem atiet nervi uz maņu orgāniem, kas atrodas ķermeņa priekšgalā. Gaisma un citi kairinātāji iedarbojas uz maņu šūnām. Tajās izraisītais uzbudinājums virzās pa nervu šķiedrām uz tuvāko gangliju, bet no tā pa citām šķiedrām uz muskuļiem un izsauc to saraušanos. Tā realizējas viens vai otrs reflekss.

Reģenerācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģenerācija ir spilgti izteikta visiem posmtārpiem. Piemēram, sliekas ķermeņa priekšgals viegli ataudzē pakaļgalu. Nereīdām strauji reģenerē tā ķermeņa daļa, kas tiek zaudēta pēc dzimumšūnu izveidošanās vai kuru norauj kāds uzbrucējs.

Posmtārpu galvenās klases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Posmtārpu tipā izšķir divas galvenās klases - daudzsartārpus un mazsartārpus. Daudzsartārpi dzīvo jūrās. Gar ķermeņa sāniem tiem ir pārskaita izaugumi ar sariņiem. Mazsartārpi dzīvo galvenokārt augsnē un saldūdeņos. To ķermenim nav pārskaita izaugumu un uz katra posma esošie sariņi ir sīki. Pie daudzsartārpiem pieder, piemēram, nereīdas, bet pie mazsartārpiem - sliekas.

Posmtārpu izcelšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zinātniski pierādījumi tam, ka posmtārpi cēlušies no seniem brīvi dzīvojošiem plakantārpiem. Par to liecina jūras posmtārpu kāpuru lielā līdzība ar skropstiņtārpiem. Uz posmtārpu kāpura ķermeņa ir skropstiņas. Kāpura izvadorgāni ir zaroti kanāliņi, un katrs kanāliņš sākas ar zvaigžņveida šūnu. Kāpura nervu sistēma ir līdzīga skropstiņtārpu nervu sistēmai. Par senākajiem posmtārpiem uzskata daudzsartārpus, kaut arī to uzbūve ir sarežģītāka nekā mazsartārpiem, kuriem nav ne kustību orgānu (izaugumu ķermeņa sānos), ne acu, ne taustekļu. Mazsartārpu uzbūve vienkāršojusies pēc pāriešanas uz dzīvi augsnē.