Rietumu lakstīgala

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rietumu lakstīgala
Luscinia megarhynchos (Brehm, 1831)
Rietumu lakstīgala
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Mušķērāju dzimta (Muscicapidae)
Ģints Lakstīgalas (Luscinia)
Suga Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos)

Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae). Sastopama Eirāzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļrietumos. Vienu reizi reģistrēta arī Latvijā.

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu lakstīgala ir migrējoša lakstīgalu suga, kas ligzdo Eiropā, Āfrikas ziemeļrietumos, Vidējos Austrumos un Centrālāzijā. Izplatības areāla austrumu robeža sasniedz Ķīnas ziemeļrietumus.[1]Ziemu tā pavada Āfrikas tropu joslā. Lai arī Ziemeļeiropas, Latviju ieskaitot, vasaras rietumu lakstīgalai ir pārāk vēsas, tomēr, klimatam globāli kļūstot siltākam, to izplatības areāla ziemeļu robeža paplašinās.[2]

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā rietumu lakstīgala ir novērota vienu reizi — 2013. gada 29. aprīlī, kad viens putns tika noķerts tīklā un apgredzenots Kolkā.[3] Tādējādi tā kļuva par 356.[4] savvaļā sastapto putnu sugu Latvijā.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu lakstīgalas mugura, spārni un aste ir tumšāki kā krūtis un pavēdere
Rietumu lakstīgalas olas

Lakstīgala ir izslavēts dziedātājputns ar nelielu augumu un neuzkrītošu, pelēkbrūnu apspalvojumu. Tās dziesma tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām putnu dziesmām pasaulē. Rietumu lakstīgalas ķermenis ir 16 - 17 cm garš, svars 16 - 39 g.[1] Apspalvojums uz muguras ir tumšāks nekā pavēderē, kas uz vēdera var būt gandrīz balts. Kopumā apspalvojums ir rūsganīgi brūns. Astes un spārnu lidspalvu tonis ir vispiesātinātākais, ar oranžu nokrāsu. Ap acīm rietumu lakstīgalai ir šaurs, balts gredzens un šķērsām pāri galvas augšadaļai acu augstumā gandrīz nemanāma, gaišāku spalvu josla. Knābis tumšs, bet kājas rozīgi brūnas.[1] Rietumu lakstīgalas tēviņi un mātītes izskatās līdzīgi viens otram, bet jaunie putni ir brūni. Ārēji rietumu lakstīgala ir ļoti līdzīga lakstīgalai (Luscinia luscinia).

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu lakstīgala ir grūti pamanāms putniņš, kas pamatā uzturas krūmāju zaru biezoknī. Eiropā tas visbiežāk ligzdo atklātās ainavās ar krūmāju audzēm vai biezās, aizaugušās mežmalās, kas bieži atrodas ūdenstilpju tuvumā. Āfrikā rietumu lakstīgala sastopama gan savannā, gan krūmājos un mežos.[1]

Rietumu lakstīgala pamatā barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem uz zemes, bet vasaras beigās un rudens sākumā nelielos daudzumos tā barojas arī ar ogām un sēklām. Tā upuri parasti noskata no kāda paaugstinājuma (zema krūma zara) un to pamanījusi, strauji laižas zemē, lai saķertu. Reizēm tā lēkājot pārskata un pārmeklē nobirušās lapas, meklējot noslēpušos kukaiņus.[1]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu lakstīgalām ir raksturīgi atgriezties uz ligzdošanu vienā un tajā pašā vietā. Putnēnus tā audzina laikā no aprīļa līdz jūlijam. Bļodveida ligzda tiek būvēta no sausas zāles, lapām, spalvām un matiem. Tā parasti novietota krūmāju biezokņa zemākajos zaros. Dējumā ir 4 -5 olas. Inkubācijas periods ilgst 13 - 14 dienas. Jaunie putni aug ātri un ligzdu pamet sasnieguši 10 - 12 dienu vecumu. Tie uzturas ligzdas tuvumā noslēpušies lapotnē. Lidot tie sāk pēc nākamajām 3 - 5 dienām. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki un turpina rūpēties pēc izlidošanas vēl 15 - 30 dienas. Mātīte reizēm šajā laikā izperē otru dējumu, atstājot tēviņu rūpēties par jaunajiem putniem. Vecākā zināmā rietumu lakstīgala sasniegusi 7 gadu un 11 mēnešu vecumu.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]