Sali Beriša

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sali Beriša
Sali Berisha, October 2008.jpg
Albānijas premjers
Amatā
2005. gada 11. septembris — pašlaik

Dzimšanas dati 1944 ( 67 gadus vecs)
Vičidoli, Albānija
Reliģija Islams


Sali Rams Beriša (albāņu izrunā: [saˈli bɛˈɾiʃa]; dzimis 15. oktobrī 1944. gadā) ir mediķis kardiologs,politiķis, Albānijas premjers, kurš vada Demokrātisko partiju(PD). 90tajos gados pameta kardioloģiju, lai kļūtu par demokrātiskās partijas līderi. No 1992. gada pēc komunisma sistēmas sabrukuma kļuva par prezidentu. Darba partijas(PD) sekretārs un līderis.No 1992. gada Albānijas prezidents. Pēc 1997. gada piramidālo shēmu(Ponci shēmu) sabrukuma demisionējis. no 1997.- 2005. gadam valsti pārvaldīja sociālisti. 2005., 2009. gadā tika ievēlēts par premjeru, lai gan pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā PD neiegūstot pietiekami balsu, lai viena pati pārvaldītu valsti. Viņa sieva ir Lili Beriša. Abiem ir divi bērni- meita Argita Maltezi un dēls Škelzens Beriša.


Jaunības gadi un sākotnējā karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beriša dzimis mazā ciematā Vičidolu, Tropoji apgabalā, Kukošas grāfistē, netālu no Kosovas robežas. Viņš absolvējis Tirānas universitāti 1967. gadā. Specializējās kardioloģijā, vēlāk kļuva par profesora asistentu šai pašā universitātē un galveno kardiologu Tirānas Galvenajā slimnīcā.

Prezidents (1992–1997)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beriša uzvarēja pirmajās neatkarīgās Albānijas vēlēšanās 1992. gadā. Viņš kopā valdību iesaistījās plašā politiskā, institucionālā, ekonomiskā reformu procesā.Periodā no 1992.- 1996. gadam notika plaši privatizācijas pasākumi, ieskaitot mazo un vidējo izmēru valsts uzņēmumu privatizāciju. saskaņā ar viņa ekonomisko plānu valsts IKP lielākoties pārvirzīja privātajam sektoram. 1995. gadā viņš kļuva par Eiropas Padomes locekli. Ar 1993. gada līgumu tika panākts ciešāka sadarbība ar Eiropas Kopienu un ASV, kas viens no lielākiem viņa valdību panākumiem. Vecie Albānijas likumi tika aizvietoti ar Eiropas standartiem, tika izveidota Satversmes tiesa un Augstākā padome, kas rūpējās par tiesiskuma jautājumiem.

Berišam nācās cīnīties ar plašu korupcijas līmeni. progress apstājās ar 1995. gadu, kad sabiedrībā bija krietni mazinājusies ticība jebkurai valsts institūcijai, Berišam zau’dejot politisko varu 1994. gadā. Berišas valdība arī neveiksmīgi parādījās sabiedriskajā arēnā, jo atteicās ievērot ANO pieprasīto embargo attiecībā uz Dienvidslāviju Bosnijas konflikta laikā. 1996. gadā Berišas Demokrātiskā partija gan uzvarēja vēlēšanās, tomēr tam sekoja apvainojumi opozīcijas apspiešanā, kas ir zīmīga Albānijas politiskās vides sastāvdaļa. Sociālistiskā partija, kas atradās opozīcijā, reakcijā uz to atteicās atzīt vēlēšanu rezultātus un valsts piedzīvoja politisku krīzi. 1996. valsts piedzīvoja smagas demonstrācijas, tajās iedzīvotāji pārmeta Berišas administrācijai par valsts kases izzagšanu. Vēlak likās, ka valstī iespējama pilsoņu kara izvēršanās, Beriša ieņēma stingru pozīciju un atteicās atkāpties. 1997. viņš gan atkāpās no prezidenta amata un viņa vietā amatā nokļuva sociālists Reksheps Meidani, kas valsti vadīja līdz 2006. gadam.

1994. gadā norisinājās Ponci shēmu sabrukšana. Tā paredzēja milzīgus albāņu ieguldījumus veselības apdrošināšanā un valsts iedzīvojās ekonomiskajā krīzē. Demonstrētāji pārņēma ielas, protestējot pret to, ka valdība atņēmusi jau tā limitētos līdzekļus. Martā valstī tika izvietotas militāras vienības un izskatījās, ka jau atkal varētu izvērsties pilsoņu karš starp valdību un dumpiniekiem, šoreiz ar ievērojami lielākām sekām. 1997. gadā tika sasauktas ārkārtas vēlēšanas, kurās Berišas partija PD zaudēja pārsvaru un Beriša atkāpās no amata. viņa vietā nokļuva Reksheps Meidani. Berišas partija kļuva par opozīcijas galveno spēku. Viņš gan atgriezās pie varas 2005. gadā un saglabājis to.

Pēdējā laika notikumi un politiskās norises Albānijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada vēlēšanās viņam nācās saskarties ar spēcīgu sociālistu opozīciju, kas prasīja balsu pārskaitīšanu. Beriša aicināja veikt konstitūcijas labojumus, lai varētu pārskatīt vēlēšanu rezultātus. Sociālisti reakcijā uz to atstāja parlamentārās debates uz vairākiem mēnešiem un iesaistījās bada streikos. Notikumi izraisīja Eiropas Savienības neapmierinātību un atteikšanos apstiprināt Albānijas kandidātes statusu 2010. gada beigās. 2011. gada janvārī izraisījās sadursmes starp valdības militāriem spēkiem un protestētājiem.[1] ES aicināja Albāniju izvairīties no vardarbības konfliktu risināšanā.[2] To Beriša uzskatīja par pret sevi vērstu apvērsuma mēģinājumu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ^ SETimes.com, 21 January 2011.
  2. ^ EU Observer, 24 January 2011