Pilsoņu karš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pilsoņu karš ir karš starp organizētām grupām valsts iekšienē[1] vai starp divām tautām, kas ietilpst senāk apvienotā valstī.[2]

Vienas puses mērķis var būt atsevišķa reģiona iegūšana savā kontrolē, lai iegūtu neatkarību no valsts, panāktu valsts politiskās iekārtas nomaiņu. Pilsoņu karā ir vērojama augsta karadarbības intensitāte, kurā nereti ir iesaistīti arī valsts bruņotie spēki. Pilsoņu karš nes lielu civiliedzīvotāju upuru skaitu un ekonomisko resursu zaudējumus.[3]

Pēc Otrā pasaules beigām pilsoņu karš izceļas pasaulē vidēji ik pēc četriem gadiem. Laika posmā no 1900. līdz 1944. gadam pilsoņu kari izcēlās vidēji ik pēc viena pusotra gada. Kopš 1945. gada pilsoņu karos ir gājuši bojā vairāk kā 25 000 000 cilvēku, bet bez pajumtes palikušo skaits ir krietni lielāks par šo skaitli. Daudzas valstis pilsoņu kara rezultātā ir ekonomiski iznīkušas, piemēram, Birma, Uganda un Angola, kuras vēl pirms pilsoņu kara bija uz veiksmīgas attīstības ceļa.[4] Pilsoņu kari parasti izceļas etnisko, reliģisko vai sociālo konfliktu dēļ. Tāpat bieži vien tā ir cīņa par politisko varu starp vairākiem ekonomiskiem grupējumiem valstī.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. James Fearon, "Iraq's Civil War" in Foreign Affairs, March/April 2007 (angliski)
  2. Nations, Markets, and War: Modern History and the American Civil War | Book Reviews, EH.net. "Two nations [within the U.S.] developed because of slavery." October 2006. Retrieved July 2009. (angliski)
  3. Ann Hironaka, Neverending Wars: The International Community, Weak States, and the Perpetuation of Civil War, Harvard University Press: Cambridge, Mass., 2005, p. 3, ISBN 0-674-01532-0 (angliski)
  4. Hironaka (2005), pp. 1-2, 4-5 (angliski)