Silikāti

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Silikāti (latīņu: silicis — 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−. Tie veido lielāko daļu Zemes garozas (apmēram 75%), kā arī Zemei līdzīgās citplanētas, dabiskos pavadoņus un asteroīdus. Dabā izplatītākie silikātu minerāli ir laukšpats, kaolīns, muskorīts, azbests, talks.

Silikātu tehnoloģijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Silikātu tehnoloģijas ir rūpniecības nozare, kurā ražo dažādus silikātu materiālus, piemēram, keramiku, stikla izstrādājumus, cementu un būvmateriālus, galvenokārt silikātķieģeļus.

Cements[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: cements

Visizplatītākais un vairāk ražotais cements ir portlandcements. Cementa galvenās izejvielas ir māls (Al2O3×2SiO2×2H2O) un kaļķakmens. Izejvielas sasmalcina, sajauc un tad apdedzina īpašās krāsnīs pie aptuveni 1450˚C lielas temperatūras, iegūstot klinkeru. Tad klinkeru sajauc ar ģipsi, sasmalcina un sapilda maisos.

Stikls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: stikls

Stiklu iegūst, sajaucot smiltis, kaļķameni, kalcinēto sodu un palīgmateriālus:

Na2CO3; + CaCO3 + 6SiO2 → Na2O×CaO×6SiO2 + 2CO2

Tad visu izkausē un maisījumam ļauj sacietēt, iegūstot viendabīgu stikla masu.