Simacjaņs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Simacjaņa portrets
Šidzji lappuse

Simacjaņs, arī Sima Cjaņs (ķīniešu: 司马迁, piņjiņs: Sīmǎ Qiān; dzimis apt. 145. g.p.m.ē., miris 90. g.p.m.ē.) - vēsturnieks, rakstnieks, astronoms Haņ impērijā, imperatora Vu (武帝 - Wǔdì) galmā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis ģimenē, kurā vīrieši jau paaudzēs bijuši zinātnieki. Viņa tēvs Simatans arī bija galma vēsturnieks. Līdz ar to Simacjaņs guva savam laikam lielisku izglītību - viņa skolotāji bija tādi konfucianisma metri kā Kunaņgo (孔安國) un Dundžunšu (董仲舒).

20 gadu vecumā Simacjaņs devās savā pirmajā zinātniskajā ekspedīcijā, apceļojot impērijas zemes un vācot ziņas par vēsturi. Pēc atgriešanās nokārtoja ierēdņa eksāmenu un tika iecelts par ekspedīciju uzrauga padomnieku. Karjera valsts pārvaldē bija veiksmīga, un 35 gadu vecumā viņš jau vadīja militāru soda ekspedīciju uz Tibetu, sodīt "rietumu barbarus" par dumpošanos.

Pēc tēva nāves, pildot tā vēlēšanos, savu dzīvi veltīja vēstures pētniecībai. 105. g.p.m.ē. tika paaugstināts rangā par imperatora padomnieku un iekļauts kalendāra reformas komisijā.

99. g.p.m.ē. Simacjaņs neveiksmīgi iesaistījās politikā - uzsāka kampaņu par karavadoņu Lilina (李陵) un Liguanli (李廣利) reabilitāciju (abi bija apsūdzēti nekompetencē un ļaunprātīgā karagājiena pret huņņiem izjaukšanā), - kā rezultātā pats nonāca uz apsūdzēto sola. Viņam piesprieda nāvessodu, ko varēja aizstāt vai nu ar lielu naudas sodu, vai kastrāciju. Tā kā naudas nebija, Simacjaņs izvēlējās otro variantu.

Miris ap 90. g.p.m.ē.

Devums zinātnē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarakstījis fundamentālu daudzsējumu (130 tīstokļi) darbu "Šidzji" (史記 - Shiji, "Vēstures pieraksti") - senās Ķīnas vēsture no mītiskā "Dzeltenā imperatora" (ap 2600. g.p.m.ē.) laikam, līdz autora dzīves laikam. Darbu veido 5 pamatnodaļas: Bendzji (本紀) - 12 tīstokļos apkopotas visu senajā Ķīnā valdījušo imperatoru biogrāfijas; Šidzja (世家) - 30 tīstokļos apkopotas izcilāko aristokrātu un ierēdņu biogrāfijas; Liedžuan (列傳) - 70 tīstokļos apkopotas izcilāko personu - ieskaitot Laodzi, Modzi, Sundzi, Dzinke u.c. - biogrāfijas; Šu (書) - 8 tīstokļos apkopota informācija par tā laika ceremonijām, rituāliem, mūziku, kalendāriem, ticējumiem, ekonomiku utt.; Bjao (表) 10 tīstokļos apkopotas hronoloģiskās tabulas. Novitāte bija jauna metodoloģija un struktūrēšana: Simacjaņs izgāja no vispārpieņemtajiem hroniku rakstīšanas principu rāmjiem, kārtojot darbu ne tik daudz hronoloģiski, cik tematiski, pie tam nevis vienkārši aprakstot un sev simpātiskās personas vēsturē slavējot, bet arī analizējot valstu rašanās, uzplaukuma un pagrimuma cēloņus, tos salīdzinot, cenšoties saprast vēstures procesu loģiskos principus.

Vēl zināms, ka Simacjaņs rakstījis visai labu dzeju - saglabājušās ziņas (oficiālajā Haņu dinastijas hronikā "Haņšu" - 漢書, Hanshu, - ko sarakstījis Baņgu - 班固, Ban Gu), ka viņš radījis vismaz 8 odas (t.s. fu stilā), no kurām zināmākā ir "Par sērojošā zinātnieka bēdīgo likteni".

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Сыма Цянь. Исторические записки. - Млсква: Восточная литература, 1972
  • Stephen W. Durant: The cloudy mirror. Tension and conflict in the writing of Sima Qian. - State University of New York Press, Albany, N.Y. 1995, ISBN 0-7914-2655-6
  • Grant Hardy: Words of bronze and bamboo. - CUP, New York 1999, ISBN 0-231-11304-8
  • Sima Qian: Records of the Grand Historian of China, Translated from the Shi Chi of Ssu-Ma Ch'ien, Übersetzung des Shiji von Burton Watson, 2 Bände, - New York 1961
  • Robert Bonnaud. Essays of comparative history. Polybus and Sima Qian (in french). - Condeixa: La Ligne d'ombre, 2007
  • W.G. Beasley and E.G. Pulleyblank. Historians of China and Japan. - New York: Oxford University Press, 1961
  • Stephen W. Durrant. The Cloudy Mirror: Tension and Conflict in the Writings of Sima Qian. - Albany: State University of New York Press, 1995
  • Grant Ricardo Hardy. Objectivity and Interpretation in the "Shi Chi". - Yale University, 1988
  • Burton Watson. Ssu-ma Ch'ien: Grand Historian of China. - New York: Columbia University Press, 1958

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]