Imperators
Imperators (no lat. Imperator — pavēlnieks; it. Imperatore, fr. Empereur, angl. Emperor, kr. Император) ir impērijā valdoša monarha tituls. Sieviešu dzimtē imperatore; konsortā valdoša laulātā draudzene ir imperatrise.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Sākotnēji, Romas republikā, ar šo vārdu apzīmēja katru, kuram piešķirta augstākā militārā, tiesu vai administratīvā vara: konsulus, pretorus, diktatorus utt. Sākot ar imperatoru Oktaviānu augustu (27. g.p.m.ē. — 14. g.m.ē.) imperatora statuss atbilst monarha statusam. Kopš imperatora Diokletiana (284.-305.) pār impēriju valdīja divi imperatori ar titulu „augusts“ (augustus), bet to līdzvaldītāju tituls bija „cēzars“ (caesar, no Gaja Jūlija Cēzara vārda).
Citi nosaukumi [izmainīt šo sadaļu]
Vācu valodā lieto titulu ķeizars (vāc. Kaiser, kr. Кесарь) no lat. caesar. Pēc Konstantinopoles ieņemšanas arī osmāņu sultāni kā vienu no saviem tituliem lietoja Kaiser-i-Rum (Romas imperators).
Ērtības labad vēstures literatūrā bieži par „imperatoru“ pieņemts dēvēt citu civilizāciju impēriju valdniekus, kuru tituli oriģinālvalodā ir citi, taču semantiski pēc statusa līdzvērtīgi šim apzīmējumam (piemēram, persu šahanšahs, ķīniešu huandi, japāņu tenno, osmāņu sultan, etiopiešu negus u.c.).
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Doyle M.W. Empires. N.Y. 1986
