Sintētiska valoda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Valodniecības kontekstā vārdam sintētisks ir divas nozīmes, viena nozīme atsaucas uz valodām, kas apvieno vairākas morfēmas, lai izveidotu vārdu (pretstatā izolējošām valodām, kas tendējas uz vienu zilbi gariem vārdiem).[1] Otrā nozīmē sintētiskas ir tādas valodas, kuras izmanto vārdu locīšanu, lai atspoguļotu gramatiskās attieksmes (pretstatā analītiskām valodām, kas izmanto vārdu secības maiņu vai papildus vārdu pievienošanu locīšanas vietā).[2] Šai otrajai nozīmei sinonīms ir jēdziens fleksija un fleksīvas valodas. Latviešu valoda ir sintētiska gan pirmajā nozīmē (vārdi tiek darināti no vairākām morfēmām), gan otrajā nozīmē - latviešu valoda ir izteikti fleksīva.

Aglutinatīvas valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sintētisku valodu apakškategorija ir aglutinatīvas valodas (no latīņu: agglutinare "pielīmēt"), kas pievieno aizvien jaunus afiksus (piedēkļus), lai atspoguļotu gramatisko attieksmju izmaiņas. Aglutinatīvu valodu vidū ir somugru, tjurku, japāņu un korejiešu valodas.

Piemēram, apskatot illatīvu (kurp?), kas ir viens no 6 lokatīva locījumiem igauņu valodā, redzama tās aglutinatīvā daba:

Viensk. Daudzsk. Locījums
Nominatīvs maja (māja) majad (mājas)
Illatīvs majasse (uz māju) majadesse (uz mājām)

Daudzskaitlī esošais afikss -d netiek mainīts - illatīva afikss -esse tiek pievienots pēc tā.

Salīdzinot ar igauņu valodas aglutinatīvo pieeju, latviešu valodas risinājums ir analītiskāks (prepozīcijas uz izmantošana), taču vārda māja galotnes saskaņošanās ar prepozīcijas jautājumu (uz māju) ir fleksīvs process.

Nav iespējams novilkt striktas robežas starp aglutinatīvām, sintētiskām un analītiskām valodām.

Pretstatā somugru valodām, kurās iespējami ļoti kompleksi lietvārdu atvasinājumi japāņu valoda, kas arī tiek klasificēta kā aglutinatīva, lietvārdu gramatiskās attieksmes risina ar salīdzinoši vienkāršām partikulām. Sarežģītākie lietvārdu atvasinājumi, kas japāņu valodā ir iespējami ir vārds + daudzskaitļa afikss + partikula, piemēram, bokurano "mūsu", no boku "es", -ra daudzskaitļa afikss, -no ģenitīva partikula. Aglutinācija vairāk izpaužas darbības vārdos, kas ir ļoti regulāri (kārtni) un pieņem dažādus afiksus, lai atspoguļotu sarežģītas izteiksmes. Piemēram, tabetakunakatta ("(persona atkarībā no konteksta) negribēja ēst") tiek konstruēts sekojoši:

  • 食べる (taberu) - nenoteiksme;
  • 食べたい (tabetai) - (persona atkarībā no konteksta) es gribu ēst;
  • 食べたくない (tabetakunai) - es negribu ēst;
  • 食べたくなかった (tabetakunakatta) - es negribēju ēst.

Augstāk redzamās galotnes ir ļoti regulāras un visiem šī veida darbības vārdiem būs vienādas. Arī ciešamo kārtu japāņu valodā atvasina ar afiksu, pārējie afiksi no tā nemainīsies, piemēram, ciešamās kārtas locījums taberaretakunakatta ("es negribēju tikt apēsts") ir tāds pats kā darāmās kārtas locījums izņemot ciešamās kārtas afiksu rare.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.,"Sintētiska forma — gramatiskā forma, kurā, formas celmam saistoties ar vienu vai vairākiem formveidošanas afiksiem, izteiktas vairākas gramatiskās nozīmes.", http://www.tezaurs.lv/sv/?w=sintētisks
  2. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.,"(val.) Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.", http://www.tezaurs.lv/sv/?w=sintētisks