Somugru valodas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās.
Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā.

Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virsaimes. Visām somugru valodām ir strukturāla līdzība un pamatskaņas. Tas pieder pie aglutinatīvajām valodām, jo locījumi tiek veidoti ar izskaņu, nevis ar prepozīciju (kā, piemēram, ģermāņu valodās) palīdzību. Tāpat tām nav vīriešu un sieviešu dzimtes vārdu un abu dzimumu apzīmēšanai tiek lietots viens vārds, proti "viņš" un "viņa" vietā somi saka hän, igauņi tema, bet ungāri ő.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somugru valodu saimē ietilpst šādas valodu grupas un valodas:

Kopīgie vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir izpētīts, ka tikai apmēram 200 vārdi visās somugru valodās ir ar kopīgu cilmi, no tiem vismaz 55 vārdi attiecas uz zivīm un to ķeršanu, 33 attiecas uz medīšanu, 31 uz darbarīkiem, 26 uz būvēšanu, 18 uz klimatu, 17 uz augiem, 12 uz ziemeļbriežiem, 11 uz apģērbu, 11 uz reliģiju, 4 uz sabiedrību un tikai 3 uz tirgošanos.

Skaitļu vārdi somugru valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tikai skaitļa vardi no viens līdz seši ir kopīgas izcelsmes visās somugru valodās. Skaitļi "septiņi" (seitsemän, seitse, seis), "simts" un "tūkstotis" ir līdzīgas cilmes kā indoeiropiešu valodās.

Somu Igauņu Līvu Votu Vepsu Karēļu Ziemeļsāmu Skoltsāmu Mariešu Ersja-
mordoviešu
Mokša-
mordoviešu
Komiešu Udmurtu Mansu Hantu Ungāru
1 yksi üks ikš ühsi üs yksi okta õhtt икте вейке фкя öтик одык аква ит egy
2 kaksi kaks kakš kahsi kaks kakši guokte kue´htt коктыт кавто кафта кык кык китыг катын kettő
3 kolme kolm kuolm kõlmõ kuome kolmi golbma koumm кумыт колмо колма куим куин хурум хутым három
4 neljä neli nēļa nellä nell nellä njeallje nellj нылыт ниле ниле нёль ниль нила няты négy
5 viisi viis vīž viiz viž viisi vihtta vitt визыт ветесь вете вит вить ат вет öt
6 kuusi kuus kūž kuuz kuz kuuši guhtta kutt кудыт кото кота квайт куать хот хут hat
7 seitsemän seitse seis seitsee seiččeme šeiččemen čieža čiččâm шымыт сисем сисем сизим сизьым сат тапыт hét
8 kahdeksan kaheksa kōdõks kahõsaa kahesa kahekšan gavcci kääu´c кандаше кавксо кафкса кöкъямыс тямыз нёллов нювты nyolc
9 yhdeksän üheksa īdõks ühesää ühesa yhekšän ovcci ååu´c индеше вейксэ вейхкса öкмыс укмыс онтэллов йиряң kilenc
10 kymmenen kümme kim čümmee kümne kymmenen logi lååi лу кемень кемонь дас дас лов яң tíz
100 sata sada sada sadā sata sata čuođi čue´đ шÿдö сядо сяжа се сю сат сот száz
1.000 tuhat tuhat tūontõ tuhat tuhat tuhat duhát dohat тÿжем тёжа тёжянь сюрс сюрс сотэр ... ezer



Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]