Skābeņskābe

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skābeņskābe
Oxalic acid.png
Skābeņskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula: HOOC-COOH
Molmasa: 90,03 (dihidrātam 126,07) g/mol
Blīvums: 1900 (dihidrātam 1653) kg/m3
Kušanas temperatūra: 101 °C (ātri karsējot); sublimējas pie 157 °C
Viršanas temperatūra: sadalās pie 189,5 °C

Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC-COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe. Tā ir viena no spēcīgākajām organiskajām skābēm. Skābeņskābes sāļus un esterus sauc par oksalātiem (latīņu: oxalis - zaķskābenes). Skābeņskābe ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Veido kristālhidrātu ar divām molekulām ūdens (C2H2O4 · 2H2O). Skābeņskābe ir kaitīga veselībai (lielos daudzumos), jo tā piesaista un nogulsnē kalciju, kas var radīt nierakmeņus, podagru un kalcija nepietiekamību.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skābeņskābe ir sastopama dažādos augos, tai skaitā skābenēs.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skābeņskābes sāļi ir mazšķīstoši, un to dažreiz lieto analītiskajā ķīmijā (gravimetriskajai analīzei). Skābeņskābi dažreiz lieto arī rūsas tīrīšanai.

Čerkasu ķīmisko reaktīvu rūpnīcā ražota skābeņskābe