Smilšu lapsa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Smilšu lapsa
Vulpes rueppellii (Schinz, 1825)
Smilšu lapsa
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Lapsas (Vulpes)
Suga Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii)
Izplatība
Ruppel's Fox area.png

Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs. Smilšu lapsu sauc arī par Rupella lapsu, par godu vācu dabas pētniekam Eduardam Rupellam.

Smilšu lapsa dzīvo Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos; no Marokas līdz Afganistānai. Apmēram pēdējos 100 gadus smilšu lapsa tiek nīdēta kā kaitēklis, jo mēdz medīt pie cilvēkiem vistas, mazos jēriņus un kazlēnus. Zinātniekiem trūkst datu par smilšu lapsu populāciju[1].

Izskats un ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smilšu lapsa ir 40-52 cm gara, un tās vidējais svars ir 1,7 kg. Tā ir ļoti neliela lapsiņa. Tās krāsa ir smilšu brūna ar melnas krāsas, paplatu līniju katrā purna pusē. Aste gara un kupla, ar baltu galu. Smilšu lapsai uz ķepām ir spalvas, kas sargā tās no apdegšanas karstajās smlitīs. Ausis izteikti lielas, kas palīdz dzesēt ķermeni. Pēc ārējām pazīmēm smilšu lapsa ir līdzīga savam mazākajam brālēnam fenekam.

Smilšu lapsa lieto smaku kā skunkss gan, lai iezīmētu teritoriju, gan, lai aizbaidītu ienaidniekus. Mātīte iezīmē arī savu midzeni. Smilšu lapsas satiekoties atzīmējas katra ar savu smaku. Smilšu lapsa var riet tāpat kā suns.

Pārošanās sezonas laikā smilšu lapsas sadalās pāros, bet tiklīdz sezona ir garām, tās apvienojas lielākās ģimeņu grupās: 3-15 dzīvnieku. Viena ģimene aizņem 50-69 kvadrātkilometrus, tā bieži maina alas[2]. Smilšu lapsa alas bieži izrok zem akmeņiem vai kokiem. Smilšu lapsa nonāca tuksneša biomā, jo to no maigākām klimatiskām zonām izspieda pēc auguma lielākā rudā lapsa. Smilšu lapsa ir ļoti izturīga un pieticīga. Vienīgie smilšu lapsas ienaidnieki ir lielie plēsīgie putni, piemēram, stepes ērglis.

Smilšu lapsa medīt iziet naktī, un vienmēr medī viena. Tā ir visēdāja, un apēdīs jebko, kas šķērsos viņas ceļu. Galvenokārt lapsa uzlasa kukaiņus, bet tā rok ēšanai arī saknes un gumus. Kā arī pie izdevīgas iespējas nomedīs nelielus zīdītājus, rāpuļus, putnus, olas un zirnekļus.

Smilšu lapsa bērnus iznēsā 51-53 dienas, parasti piedzimst 2-3 akli kucēni. Māte tos baro ar pienu 6-8 nedēļas. Smilšu lapsa dzīvo 6-7 gadus, nebrīvē var nodzīvot daudz ilgāk.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smilšu lapsai ir piecas pasugas[3]:

  • Vulpes rueppellii rueppelli
  • Vulpes rueppellii caesia
  • Vulpes rueppellii cyrenaica
  • Vulpes rueppellii sabaea
  • Vulpes rueppellii zarudneyi

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]