Rudā lapsa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rudā lapsa
Vulpes vulpes (Linnaeus, 1758)
Rudā lapsa
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Lapsas (Vulpes)
Suga Rudā lapsa (V. vulpes)
Izplatība
Wiki-Vulpes vulpes.png

  Dabīgais izplatības areāls
  Introdukcijas areāls
  Iespējamais izplatības areāls

Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju. Rudajai lapsai ir apmēram 45 pasugas, no kurām divas dzīvo Eiropā. Eiropas lielākajā daļa, Latviju ieskaitot, sastopama Eiropas rudā lapsa (Vulpes vulpes crucigera)[1], bet Eiropas ziemeļos dzīvo — Skandināvijas rudā lapsa (Vulpes vulpes vulpes).

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudās lapsas mēdz apmesties arī apdzīvoto vietu tuvumā
Lapsa ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks

Rudās lapsas ir plaši izplatītas lielā daļā pasaules. Tās sastopamas Kanādā, Aļaskā, ASV, Eiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijā un no 19. gadsimta arī Austrālijā.

Latvijā lapsa ir parādījusies vēlajā pēcledus laikmetā, un vienmēr bijusi plaši izplatīta. Lapsu skaits Latvijā ik gadus svārstās 10 000 — 12 000 īpatņu robežās. Galvenie iemesli, kas nosaka lapsas skaita svārstības, ir parazīti un slimības (kašķis, trakumsērga), lielie plēsēji (galvenokārt vilki) un barības trūkums. Peļveidīgo grauzēju savairošanās veicina arī lapsu savairošanos. Ekoloģiski lapsa ir ļoti plastisks dzīvnieks, kas uzturas gan meža masīvos, gan kultūrainavā, pat apdzīvotās vietās. Tā bieži sastopama mežmalās, purvmalās, ūdenstilpnes piekrastēs, birztalās un krūmu saaudzēs lauka vidū. Lapsas izvairās no lieliem, vienveidīgiem priežu mežu masīviem un stipri pārpurvotām mežaudzēm.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudās lapsas ir lielākās no lapsu ģints. To ķermenis ir slaids (garums 46 — 80 cm), kājas proporcionāli īsas. Kažoks lapsai ir biezs, ar attīstītiem akotmatiem un blīvu pavilnu. Mugura, sāni un aste ir gaiši ruda līdz intensīvi sarkanbrūnai. Pakakle, krūtis, arī astes gals ir balts, vēders pelēki balts (reizēm ar melnu joslu). Lapsai ir melnas kājas līdz lecamajām locītavām un melna ausu mugurpuse. Lapsas pēdas ir līdzīgas neliela suņa pēdām, un to nospiedumi veido taisnu līniju. Ekskrementi parasti spirīski savērpti (gar. apm. 10 cm), ar vienu stipri nosmaiļotu galu.

Rudajai lapsai savvaļā bez rudā krāsojuma ir vēl divas krāsu formas. Aptuveni 25% savvaļas īpatņu uz sejas, pleciem vai muguras ir tumšs raksts vai svītra. Otra krāsu variācija ir sudrabainā. Šī krāsa var variēt no izteikti sudrabainas līdz gandrīz melnai, kas sastāda 10% no rudo lapsu pasaules savvaļas populācijas. No šīs savvaļas lapsu krāsas variācijas cēlušās fermās audzētās sudrablapsas.[2]

Ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudā lapsa medībās

Barībā dominē peļveidīgie grauzēji; ja to ir maz, tad lapsas ķer arī lielākus zīdītājdzīvniekus, piemēram, zaķus, stirnas un mežacūku mazuļus, kā arī putnus. Biežāk nekā vilks, lapsas barībā izmanto kukaiņus un augus (ogas, augļus, sēklas).

Lapsu varētu saukt par nometnieku. Ziemā, kad maz medījuma, tā ēd arī kritušos dzīvniekus. Lapsa ir aktīva visu gadu. Tā biežāk medī krēslā un naktī nekā dienā. Sliktā laikā un lielā salā lielāko diennakts daļu lapsa pavada alā un dažādās, dabiskās slēptuvēs. Lapsa ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks, kas apkārtējā vidē orientējas galvenokārt ar ožas un dzirdes palīdzību (redze tai ir attīstīta daudz vājāk). Medību laikā lapsa lieliski māk izmantot visas dabiskās iespējas, lai sevi aizsegtu. Lapsa pārvietojas pa ieplakām, grāvjiem, krūmu un mežu aizsegā, bieži apstājās un novērtē situāciju apkārtnē. Tā samērā labi peld un spēj uzrāpties arī slīpi augošā kokā.

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudo lapsu pāris

Lapsa pārsvarā dzīvo ģimenēs. Vairošanās midzeni lapsa mēdz iekārtot pamestās āpša un jenotsuņa alās, vai tamlīdzīgās slēptuvēs, interesanti ir tas, ka lapsa pati alas nerok. Lapsas apdzīvoto alu var atšķirt no āpša vai jenotsuņa apdzīvotas alas pēc tā, ka pavasarī lapsa tīra alu, un pēc iztīrīšanas blakus alai ir redzams apmēram 2 metrus garš, noapaļots zemes izsviedums. Pie ieejas alā parasti mētājas barības atliekas un kauli, kas nepatīkami smako. Vienu un to pašu alu lapsas aizņem vairākus gadus pēc kārtas. Teritorijas iezīmēšana visintensīvāk notiek pavasarī, riesta periodā. Riesta laikā sievišķais dzimums ar īsiem rējieniem aicina vīrišķo dzimumu. Starp tēviņiem notiek riesta cīņas. Mazuļi (parasti 4 — 6 kucēni) dzimst maijā un jūnijā. Sākumā tie ir akli (acis atveras 2 — 2,5 nedēļu vecumā). Alā mazuļi dzīvo apmēram 1,5 mēnešus. Pēc tam mazie lapsēni sāk iznākt no alas un tās priekšā rotaļāties. Šajā laikā abi vecāki tiem intensīvi piegādā barību un māca medīt. Trīs mēnešu vecumā lapsēni atstāj dzimto alu. Sākas rudens un ģimene izklīst, lapsēni uzsāk patstāvīgu dzīvi. Dzimumgatavību jaunās lapsas parasti sasniedz 2, retāk 3 gadu vecumā. Lapsas mūža ilgums ir 5 — 8 gadi, nebrīvē lapsa var nodzīvot arī ilgāk.

Lapsas latviešu folklorā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešiem ir daudz tautas pasaku par rudo viltnieci lapsu, kas vienmēr apmāna vilku un citus dzīvniekus, kā arī cilvēku. Tomēr ir viens dzīvnieks, kas reizēm pārspēj lapsu viltībā - zaķis.[nepieciešama atsauce] Lapsa gandrīz vienmēr latviešu pasakās ir negatīvs tēls. Un pasakās par šo dzīvnieku ir mācība par to, cik uzmanīgam ir jābūt, lai neuzķertos uz „lapsas viltību” dzīvē[3].

Suitu novadā ir rotaļa, kas saucas "Rudā lapsa": spēlētāji sasēžas ciešā lokā ar mugurām uz ārpusi un sev pāri pārsedz villaini. Viens no spēlētājiem tēlo lapsu, un skrien sēdētājiem apkārt ar grīstē sagrieztu dvieli rokās un dungo dziesmiņu - „Skatatiesi, mani bērni, kur tā rudā lapsa tek!” Apkārt skrienot, "lapsa" nemanot nosviež dvieli zemē, kādam no sēdošajiem aiz muguras, un turpina skriet pa apli. Ja dvielis joprojām guļ zemē, tad to paceļ un uzsit pa muguru sēdošajam, kas nepamanīja dvieli sev aiz muguras. "Lapsa" sēžas aplī zem villaines, bet neuzmanīgais spēlētājs kļūst par "lapsu"[4].

Rudo lapsu pasugas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kanādas rudā lapsa Vulpes vulpes abietorum
  • Ēģiptes rudā lapsa (Vulpes vulpes aeygpticus — sinonīms V v niloticus)
  • Aļaskas rudā lapsa Vulpes vulpes alascensis
  • Turkmenistānas rudā lapsa Vulpes vulpes alpherakyi
  • (Vulpes vulpes alticola — sinonīms V v kurdistanica)
  • Āzijas rudā lapsa Vulpes vulpes anatolica
  • Arābu rudā lapsa Vulpes vulpes arabica
  • Vulpes vulpes atlantica
  • Vulpes vulpes bangsi
  • Ziemeļāfrikas rudā lapsa Vulpes vulpes barbara
  • Ziemeļsibīrijas rudā lapsa Vulpes vulpes beringiana
  • Ziemeļamerikas rudā lapsa Vulpes vulpes cascadensis
  • Kaukāza rudā lapsa Vulpes vulpes caucasica
  • Eiropas rudā lapsa Vulpes vulpes crucigera[1]
  • Vulpes vulpes daurica
  • Vulpes vulpes deletrix
  • Eiropas rudā lapsa (Vulpes vulpes diluta — sinonīms V v crucigera)
  • Tālo Austrumu rudā lapsa Vulpes vulpes dolichocrania
  • Vulpes vulpes dorsalis
  • Irānas rudā lapsa Vulpes vulpes flavescens
  • Amerikas rudā lapsa Vulpes vulpes fulvus
  • Afganistānas rudā lapsa Vulpes vulpes griffithi
  • Kodiaka salu rudā lapsa Vulpes vulpes harrimani
  • Ķīnas rudā lapsa Vulpes vulpes hoole
  • Sardīnijas rudā lapsa Vulpes vulpes ichnusae
  • Kipras rudā lapsa Vulpes vulpes indutus
  • Jakutijas rudā lapsa Vulpes vulpes jakutensis
  • Japānas rudā lapsa Vulpes vulpes japonica
  • Kirgizstānas rudā lapsa Vulpes vulpes karagan
  • Kenaja pussalas rudā lapsa Vulpes vulpes kenaiensis
  • Krimas rudā lapsa (Vulpes vulpes krimeamontana — sinonīms of V v stepensis)
  • Vulpes vulpes kurdistanica
  • Ņūmeksikas rudā lapsa Vulpes vulpes macroura[1]
  • Himalaju rudā lapsa Vulpes vulpes montana
  • Kalifornijas rudā lapsa Vulpes vulpes necator
  • Ēģiptes rudā lapsa Vulpes vulpes niloticus
  • Vulpes vulpes ochroxanta
  • Palestīnas rudā lapsa Vulpes vulpes palaestina
  • Korejas rudā lapsa Vulpes vulpes peculiosa
  • Indijas rudā lapsa Vulpes vulpes pusilla
  • Misuri rudā lapsa Vulpes vulpes regalis
  • Kvebekas rudā lapsa Vulpes vulpes rubricosa
  • Sahalīnas rudā lapsa Vulpes vulpes schrencki
  • Skandināvu rudā lapsa (Vulpes vulpes septentrionalis — sinonīms of V v vulpes)
  • Spānijas rudā lapsa Vulpes vulpes silacea
  • Kuriļu salu rudā lapsa Vulpes vulpes splendidissima
  • Krimas rudā lapsa Vulpes vulpes stepensis
  • Rietumsibīrijas rudā lapsa Vulpes vulpes tobolica
  • Ziemeļķīnas rudā lapsa Vulpes vulpes tschiliensis
  • Ēģiptes rudā lapsa (Vulpes vulpes vulpecula — sinonīms of V v nilotica)
  • Skandināvu rudā lapsa Vulpes vulpes vulpes[1]
  • Tibetas rudā lapsa (Vulpes vulpes waddelli — sinonīms of V v montana)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]