Stokholmas modernās mākslas muzejs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Koordinātas: 59°19′34″N 18°05′03″E / 59.32611°N 18.08417°E / 59.32611; 18.08417

Modernās mākslas muzeja ēka.
"Paradīze".
"Brokastis zaļumos".

Modernās mākslas muzejs ir muzejs, kura kolekcijas iepazīstina ar izcilu mūsdienu Zviedrijas, Skandināvijas un citu pasaules valstu mākslinieku darbiem — gleznām, skulptūrām un fotogrāfijām. Muzejs atrodas Stokholmā, Šepsholmenā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzejs tika dibināts 1958. gada 9. maijā, Šepsholmenā bijušajā jūras flotes manēžas neoklasicisma stila ēkā[1]. Muzeja veidošanā un finansiālā atbalstā, veidojot muzeja kolekcijas, bija biedrībai "Modernā muzeja draugi", kas tika nodibināta jau 1953. gadā. 1993. gadā muzejā notika zādzība, kad caur jumtu tika iznesti Pablo Pikaso un Žorža Braka mākslas darbi. Paplašinoties muzejam, 1994. gadā daļa muzeja struktūrvienību izvietojās arī pilsētas centrā atrodošajā bijušajā Tramvaju depo ēkā. 1998. gadā tika atklāta jauna funkcionālisma stila muzeja ēka, kuru projektēja katalonietis Rafaels Moneo[1], viens no mūsdienu vadošajiem arhitektiem. Vecā jūras flotes manēžas ēka tika atdota Arhitektūras muzejam, kurā var nokļūt caur jauno Modernās mākslas muzeja ēku, kopīgi dalot ieeju muzejā un halli, kurā atrodas restorāns un veikals.

Muzejs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeja ieejas līmenī atrodas lielā zāle, kas tiek izmantota izstāžu rīkošanai. Aiz tās atrodas trīs citas zāles, kurās ir izvietoti muzeja kolekcijas trīs laika periodu darbi: 1900. — 1945. gads,1946. — 1970. gads un 1971. gads — mūsdienas, kas tiek regulāri mainīti[2]. Zem ieejas līmeņa ir pazemē iebūvētas telpas, kurās atrodas kinoteātris, klausītāju zāle un fotogrāfiju muzejs — bibliotēka[3]. Muzeja veikalā ir plaša grāmatu kolekcija par mākslu, arhitektūru, fotogrāfiju un filmām[4], bet no restorāna paveras skaists skats pāri ūdeņiem.

Ievērojamākie mākslas darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamāko mākslas darbu vidū ir minami: sirreālista Džordžo de Kiriko glezna "Bērna prāts", ekspresionista kosmopolīta Nilsa Dārdela glezna "Mirstošais dendijs", kas simbolizē atvadas no jaunības un Roberta Raušenberga mākslas darbs "Monogramma".

Muzeja dārzā pie ieejas ir apskatāms Kārla Nešara skulpturālā grupa "Brokastis zaļumos", kā arī Žana Tingeli un Niki de Senfalesa veidotā skulptūru grupa "Paradīze", kas tika veidota Pasaules izstādei Monreālā un šeit atrodas no 1972. gada.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]