Pablo Pikaso

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pablo Pikaso

Pablo Pikaso 1962. gadā
Pilnais vārds Pablo Djego Hosē Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso
Dzimis 1881. gada 25. oktobrī
Valsts karogs: Spānija Malaga, Spānija
Miris 1973. gada 8. aprīlī (91 gada vecumā)
Valsts karogs: Francija Mužīna, Francija
Tautība spānis
Nozares gleznošana, zīmēšana, tēlniecība, keramika
Mākslas virziens kubisms
Paraksts

Pablo Djego Hosē Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso (spāņu: Pablo Diego José Francisco de Paula Juan Nepomuceno María de los Remedios Cipriano de la Santísima Trinidad Martyr Patricio Clito Ruiz y Picasso), biežāk pazīstams kā Pablo Pikaso (spāņu: Pablo Picasso); dzimis 1881. gada 25. oktobrī, miris 1973. gada 8. aprīlī) bija spāņu gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, keramiķis un dizainers. Viņš ir kubisma pamatlicējs kopā ar Žoržē Braku. Daudzi cilvēki uzskata, ka Pablo Pikaso ir viens no 20. gadsimta radošākajiem un ietekmīgākajiem gleznotājiem.[1]

Būdams vēl zēns, Pikaso sevi parādīja kā ļoti talantīgu zīmētāju un gleznotāju. Viņš izmēģināja dažādus gleznošanas stilus. Viens no tiem bija tā sauktais "zilais periods", kad Pikaso savos darbos zilo krāsu izmantoja kā galveno krāsu. 1907. gadā Pikaso uzgleznoja gleznu "Aviņonas meitenes", kas iezīmēja jauna glezniecības žanra — kubisma — sākumu.

Mākslinieks nomira 91 gadu vecumā 1973. gada 8. aprīlī. Viņa ilggadīgā un daudzveidīgā radošā darbība rezumējās atstātajos unikālajos mākslas darbos: 1885 gleznās, 7089 zīmējumos, vairāk nekā 30 tūkstošos estampos, 1228 skulptūrās un 3222 keramikas izstrādājumos.

Šajos darbos ir ne tikai patiesu pasaules mākslu darbu estētisks skaistums, bet arī iekšējs aizraujošs un iedarbīgs spēks, kuru savā nenogurstošajā tieksmē pēc pilnības ģeniālais meistars centās panākt.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pablo Pikaso portrets. Autors: Huans Gris (1902. gads).

Pablo Ruiss Pikaso piedzima Malagā, Spānijas dienvidos. Vēlāk ģimene pārbrauca uz Ziemeļspāniju, uz Lakorunju. Tur nākamā mākslinieka tēvs Hosē Ruiss Blasko (José Ruiz y Blasco | José Ruiz y Blasco), kas bija cēlies no dižciltīgas, bet nabadzīgas dzimts, bija pirmais, kas iepazīstināja Pablo ar gleznošanas pamatiem un pasniedza pirmās zīmēšanas stundas. Dēla neparastās mākslinieciskās spējas donam Hose deva cerību, ka dienās Pablo varēs sevi apgādāt ar pedagoga darbu. Pagāja pavisam neilgs laiks, un tēvs saprata, ka dēla māksliniecisko dotību stiprums un savdabība ir daudz lielāka nekā pašam Hosē. Reiz, ieraudzījis dēla kārtējos uzmetumus, viņš puisim pasniedza savu paleti un otas, sacīdams: "Dēls, vairāk es tev neko nevaru iemācīt."[2]

Jau astoņu gadu vecumā Pablo uzgleznoja savu pirmo eļļas gleznuPikador, no kuras viņš nešķīrās savas dzīves laikā.[2]

1891. gadā dons Hosē kļūst par zīmēšanas pasniedzēju Lakorunjā, un Pablo dodas kopā ar savu ģimeni pārcelties uz Spānijas ziemeļiem. Tur viņš mācās vietējā mākslas skolā - Madrides Karalisko Daiļo mākslu akadēmiju (1894-1895).

1895. gadā, kad ģimene pārcēlās uz Barselonu, dons Hosē savus kolēģus Daiļo mākslu skolā pārliecināja, lai tie noeksaminē viņa trīspadsmitgadīgo dēlu. Pablo visus eksāmenus nokārtoja spīdoši un tika ieskaitīts skolas pēdējā kursā, kur studēja klasisko mākslu un klusās dabas. Taču drīz jaunais mākslinieks šo mācību iestādi pameta, tāpat arī divus gadus vēlāk Madrides Karalisko Daiļo mākslu akadēmiju.[2] Šajos gados Pablo centīgi kopēja savu mīļo mākslinieku – Velaskesa un Goijas – darbus un daudz gleznoja. Jaunā mākslinieka darbu liela daļa bija veltīta ģimenei, arī tēvam. Tieši tēvs bija modelis gleznai „Zinātne un žēlsirdība”, kuru izrādīja Nacionālajā daiļo mākslu izstādē Madridē un apbalvoja ar zelta medaļu izstādē Malagā. [2] Jaunā mākslinieka agrīnajos darbos jūtama Tulūza-Lotreka, El Greko, Sezana ietekme. Šajā laikā Pablo savus darbus sāka parakstīt ar savas mātes meitas uzvārdu – Pikaso.[2] Barselonā Pikaso atgriezās jūnijā 1898. gadā. Tur viņš iestājās mākslinieciskā biedrībā "Els Quatre Gats", pēc nosaukuma – bohēmā kafejnīca ar apaļiem galdiem. Šajā kafejnīcā norisinājās viņa pirmā izstāde.

1901. — 1904. gads: "Zilais" posms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pablo Pikaso 1902. gada sākumā uzsāka radīt gleznas īpaša stilā, kuru dēvē par „zilo” laiku. Darbi, kas gleznoti laikā starp 1901. un 1904. gadu, ir zaļganos un zilos toņos.[2] Šo stilu Pablo izstrādāja, kad atgriezās uz Barselonu 1903.-1904. gados. Viņa darbos šajā laikā ir izteikti novecošanas un nāves tēmas, raksturīgas arī nabadzības, melanholijas un skumju tēmas ("Sieviete ar matu kušķi", 1903. gads) Cilvēku attainotās kustības bija palēninātas, itkā gleznu tēli ieklausās sevī. ("Absenta mīļotāja", 1901. gads; „Sieviete ar izsekotāju”, 1901. gads; „Randiņš”, 1902. gads; „Ubags ar zēnu”, 1903. gads) Mākslinieks gleznoja galvenokārt izmantojot zilganos toņus. Attēlojot cilvēka ciešanas, Pikaso šajā laikā gleznoja aklus, nabadzīgus tēlus. Šie tēli ar neparastiem ķermeņiem daļēji atgādināja slavenā spāņu gleznotāja El Greko darbus. Gleznas „Vecais ubags ar puisēnu” un „Vecais ģitārists” ir labākie „zilā perioda” darbi, un tie kļuva par īstu nabadzības alegoriju. [2] Attēlotos vīriešu tēlos bieži jaušami Pikaso tēva vaibsti. Pats mākslinieks pēc četrdesmit gadiem atzinās: „Katru reizi, kad zīmēju vīrieti, es, pat negribot, domāju par tēvu. Mans vīrietis – dons Hosē, un tā būs tik ilgi, cik dzīvošu.” Ne mazāk ievērojamas „zilajā” periodā ir gleznas, kurās ir sievietes tēls ("Sieviete mantiļā", "Dāma zilajā" u.c.) Īpaši jauki ir maigi skumjie audekli, kas veltīti mātes tēmai. No tiem pazīstamākā ir glezna "Māte un bērns pie jūras". „Es vispirms esmu sieviešu gleznotājs,” Pablo vienmēr atkārtoja. [2] Mākslinieka daiļradē veiksmīgs bija 1903. gads, kad tika radīti vairāki ļoti labi darbi ("Dzīve" u.c.). Tie autoram deva pirmos īstos panākumus, un divdesmit divus gadus veicais Pikaso kļuva pazīstams profesionāļu vidū. Ja nepiemin 1907. gadu, kad Pikaso atklāja kubismu, vai 1937. gadu, kad viņš uzgleznoja slaveno "Gerniku", tad 1903. gads ir visveiksmīgākais mākslinieka daiļrades biogrāfijā.

1904. — 1906. gads: "Rozā" posms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1905.-1907. gadā mākslinieka darbos krāsu gamma mainījās: tajā sāka dominēt rožaini, sarkani un zeltaini toņi. Šo laiku dēvē par "rozo" posmu Pikaso mākslā. Šī perioda labākie darbi - "Meitene uz lodes", "Akrobāts un mazais Arlekens" un "Komedianti" - uzgleznoti 1905. gadā. "Rozā" laikā mākslinieks savos darbos vairāk attēloja klaidoņus-aktierus, dejotāji un klauni - cirka un teātra tēma dominēja, kura mijās ar cilvēka vientulības un romantikas noskaņām.

Šajā laikā Pikaso pārcēlās uz Franciju. Parīzē viņš sameklēja darbnīcu, kurā nebija ne gāzes, ne elektrības, bet mākslinieks tur strādāja pat naktīs, sveču gaismā. Darbnīca bija arī viņa dzīvoklis, kur tikties ar draugiem.

Darbnīcā viņš iepazinās ar Fernandu Olivjē, kas kļuva par viņa modeli, vēlāk - par pirmo sievieti, ar kuru viņš sāka ģimenes dzīvi. Fernanda par Pikaso teica, ka viņš ir cilvēks, kad piemīt "magnētisms, kad vienkārši nevar pretoties". Tieši viņa iedvesmoja Pablo radīt viņa slavenākos "rozā" posma darbus. Mākslinieks Fernandu attēlojis daudzās gleznās, no kurām plašāk pazīstama ir "Sieviete, kura ķemmējas", un dažās lieliskās skulptūrās - portretos, kas atlieti bronzā. 1907. gadā mākslinieks uzgleznoja "Aviņonas meitenes", kuru uzskata par vienu no meistara pazīstamākajiem darbiem. Šajā gleznā viņš turpina prostitūcijas tēmu, kuru aizsāka jau sava radošā ceļa sākumā. Spāņu rakstnieks Karloss Rohass rakstīja, ka, attēlojot kritušās sievietes, Pikaso "atbīvoja mūsdienu glezniecību no tabu". Kā stāstīja pats mākslinieks, sākumā gleznas nosaukums bijis "Atklātā māja Aviņonas ielā", bet vēlāk dzejnieks Andrē Salmons, kuru darbs apmulsināja, to nosauca - "Aviņonas meitenes". Glezna radās kubisma aizsākumā, kad mākslinieks vēl tikai sāka figūras konstruēt no ģeometriskām formām, cenšoties "savienot plaknes izjūtu ar telpiskuma uztveri".[2]

Pasaulē slaveno darbu "Meitene uz lodes" 1905. gads,uzskata par pārejas darbu no "zilā" posma un "rozā" posma. Gleznā spilgti redzams kontrasts un līniju, formu balanse, vieglums un tajā pašā laikā smaguma iezīmes. "Rozā" posmu Pablo noslēdz ar antīkiem darbiem kā "Meitene ar āzi" 1906. gads; "Zēns ar zirgiem" 1906. gads.

Kubisms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No eksperimenta ar krāsām un noskaņu radīšanu Pikaso pievērsās formas analīzei: apzinātā personības destrukcijas deformācija, vienpusēja Sezana sistēmas interpretācija un interese par afrikāņu skulptūrām noved viņu pie absolūti jauna žanra. Kopā ar Žoržu Braku, kuru iepazina 1907. gadā, Pikaso kļūst par pamatlicēju kubismammākslas virzienam, kurš noraida naturālisma, dabiskuma tradīcijas un grafiski kognitīvo mākslas funkciju. Par kubisma formulu Pikaso izteicās tā, ka „dabas formas ir jātraktē tā, lai to varētu izteikt cilindra, lodes vai konusa veidā”.

Atklājot jaunāko virzienu mākslā, Pikaso turpināja radošos meklējumus. Viņa gleznošanas veids nemitīgi mainījās. Ik pa trīs gadiem viņš pārsteidza kritiķus ar saviem atklājumiem glezniecībā.

Pikaso īpašu uzmanību veltīja formu veidošanā un ģeometriskiem blokiem, kā arī palielina un lauž apjomus, sadalot to plaknēs un robežās, kas turpinās telpā, kuru pats uzskata par veselu ķermeni, ko ierobežo tikai gleznas platne.

Pablo Pikaso jaunradi kubisma laikā var iedalīt trijās daļās: 1.posms, kad Pablo ietekmējās no Sezāna mākslas; 2.pomsms t.s. "analītiskais" laiks un 3.posms "sintētiskais" laiks.

1. posmā tika radītas tādas gleznas kā - "Trīs sievietes" 1908. gads; "Kannas un bļodas" 1908. gads; "Sieviete ar vēdekli" 1909. gads un citi darbi, kuriem raksturīgi zaļganīgi, brūngansarkani toņi. Gleznās vērojama izpludinātība un miglainība, bet gleznas tēls kontruēts no vienkāršām ģeometriskām formām.

2.posmā t.s. "analītiskajā" laikā mākslinieks dala priekšmetus uz smalkiem fragmentiem, izteikti iezīmējot robežas starp tiem. Priekšmeta forma it kā izplūst visā gleznā. Vispazīstamākie darbi šajā laikā - "Fernandas Olivjē portrets" 1909. gads, "Ambruza Vollāra portrets" 1910. gads, "Kenveinera portrets" 1910. gads u.c.

3.posmā t.s. "sintētiskājā" laikā - kubisms piešķīra Pablo darbiem kontrastu un dekoratīvu raksturu. Gleznās galveno lomu ieņem priekšmeti - notis,pīpes, dažādi mūzikas instrumenti, vīna pudeles, galda piederumi u.tml. Pikaso vēlējās panākt kubismā apstrakti estētiskus darbus, tādēļ bieži darbos tika izmanoti dažādi priekšmeti no "reālas pasaules" kā virves, smiltis u.c. Pazīstamie darbi šajā "sintētiskā" kubismā - "Vijole un ģitāra" 1913. gads; "Klusā daba ar pītu krēslu" 1911. - 1912. gadi. u.c.[3]

Lielākā daļa sabiedrības nepieņēma kubismu, bet Pikaso turpināja radīt jaunus mākslas darbus.

Jauns lūzums Pablo Pikaso daiļradē notika Pirmā pasaules kara gados - 1915.-1917. gadā. Kara gados mainījās pasaules izpratne: cilvēki citādi vērtēja savu dzīvi, un Pikaso nonāca līdz domai, ka "mākslai ir jāpievēršas dzīvei". Viņš sāka gleznot ne tikai distruktīvas kompozīcijas, bet arī darbus, izmantojot "visiem saprotamu glezniecības valodu". Par mākslinieka ideālu kļuva Engrs - izcils klasiskā zīmējuma meistars. Atgriezies klasikā, Pikaso turpināja strādāt arī kā kubists. Šajos gados mākslinieks uzgleznoja vairākus izteiksmīgus portretus: radiniekus un sev tuvus cilvēkus, Renuāru, Apolinēru, Žakobu un Volāru. Radīja arī portretu sēriju, kas veltīta krievu baleta dejotājai Olgai Hohlovai, kas 1913. gadā kļuva par mākslinieka sievu. 1916. gadā Pikaso ģimenē piedzima dēls Pols. Drīzumā Pikaso izšķīras ar Olgu Hohlovu. [2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pablo Picasso: Biography, Paintings: Founder Of Cubism; Spanish Artist (angliski). visual-arts-cork.com. Atjaunināts: 2012-04-02.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 2,9 Sprinģis E., 100 ievērojamākie mākslinieki, Rīga:Izdevniecība Aplis, 2006
  3. Пабло Пикассо | 1909—1917: кубизм. Picasso-pablo.ru. Atjaunināts: 2014-04-01.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Pablo Pikaso