Skansens

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Koordinātas: 59°19′27.05″N 18°6′7.21″E / 59.3241806, 18.1020028

Hazēliusa vārti.
Pilsētas kvartālā
Stikla pūtēja darbnīcā
Muzejā
Noliktava, senākā celtne muzejā.
Lācis.


Skansens ir pasaulē pirmais brīvdabas etnogrāfijas muzejs un zooloģiskais dārzs, kas dibināts 1891. gadā un atrodas Stokholmā, Jūrgordenā.

Skansenā apmeklētāji var apskatīt Zviedrijas kādreizējās muižnieku mājas, zemnieku saimniecības ēkas, pilsētas kvartālu. Iedzīvojoties ainās no pilsētnieku dzīves un apmeklējot amatnieku darbnīcas, muzeja apmeklētāji var iepazīt kāreizējo laiku dzīvesstilu, sadzīvi, tradīcijas un kultūru. Līdzās entogrāfisko ēku apskatei, iespējams arī iepazīties ar ziemeļu dzīvnieku un augu pasauli.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeju izveidoja un dibināja 1891. gadā Arturs Hazēliuss ar mērķi parādīt arvien industriālākai un urbānākai sabiedrībai, kā agrāk dzīvojuši cilvēki[1]. Mērķa realizēšanai no visas Zviedrijas tika sameklētas, atlasītas un uz muzeja teritoriju pārvestas aptuveni 150 dzīvojamās mājas un saimnieciskās ēkas, kas raksturo zemes īpašnieku, zemnieku, zviedru un sāmu jeb lapu kultūru un dzīvesveidu. Atsevišķs sektors bija atvēlēts pilsētas kvartālam, kurā tika izvietotas no koka būvētas mājas un darbnīcas, kā arī tipogrāfija un stikla pūtēju darbnīca, ievērojot pilsētas vides īpatnības. Skansenā vēlējās vienlaicīgi arī iepazīstināt ar ziemeļu augiem un dzīvniekiem, tāpēc dabiskos biotopos aug Skandināvijas augi un dzīvo ziemeļu dzīvnieki, kuri ir iežogoti[1].

Svētki Skansenā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzejā tiek svinēti dažādi svētki. Galvenā svētku norises vieta ir Tingsvallena un Bolnes laukums. Katru gadu tiek organizēti un sarīkoti sekojoši tradicionāli svētki, kurus muzeja darbinieki svin kopā ar apmeklētājiem: Valpurģu nakts svinības 30. aprīlī , kuros piedalās daudzi karognesēji, norisinās lāpu gājiens uz iecerēto ugunskura vietu, tiek dejotas tautas dejas, dzied studentu kori, norisinās uguņošana, kā arī tiek uz ugunskura vārīta nātru zupa; Neatkarības diena 6. jūnijā, kas tiek atzīmēta ar dejām un dziesmām, šajās svinībās piedalās arī karaliskā ģimene; Vasaras saulgriežu vakars nākošajā dienā pēc pēdējās jūnija sestdienas, ļoti nozīmīgi zviedru tautas svētki, kuri muzejā tiek svinēti trīs dienas, sākot divos pēcpusdienā saulgriežu pēcpusdienā ar tradicionālu ziedu vītnēm rotāta staba pacelšanu un apļa dejām; Lūcijas kronēšanas svētki 13, decembrī, kad Gaismas karaliene — Lūcija ar savu svītu ierodas muzejā un svin svētkus, dziedot tradicionālās dziesmas pie ugunskura vietas muzejā; Ziemassvētku svinības 24. — 26. decembrī; Ziemassvētku tirdziņš, kas sākas decembra sākumā un ilgst līdz Ziemassvētkiem. Šeit ir iespējams iegādāties tautas meistaru darinājumus, sasildīties ar karstvīnu un piedalīties rotaļās un dejās; Jaungada sagaidīšanas svinības vecgada vakarā, kad tieši pusnaktī tiek lasīts Tenisona dzejolis "Atskan skaņi zvani", pēc kura sāk zvanīt muzeja Segloras baznīcas zvani un sākas uguņošana[2].

Ievērojamākie muzeja apskates objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pilsētas kvartāls, kurā atrodas koka nami, kas raksturo 19. gadsimta pilsētvidi. Darbnīcās un spiestuvē jeb tipogrāfijā var aplūkot, kā strādā galdnieki, stikla pūtēji, kurpnieki, maizes cepēji un citi amatnieki.
  • Hornborga māja, kas ir Rietumzviedrijas koka namiņš ar velēnu un salmu jumtu, kas ataino, kā dzīvojuši 19. gadsimta nabadzīgākie ļaudis.
  • Segloras baznīca, valsts rietumdaļas koka sakrāla celtne, kas būvēta 1729. gadā ar lubiņu jumtu. Tai ir interesanti rotājumi un kancele, kas ir vecāka par pašu dievnamu. Baznīcā joprojām notiek dievkalpojumi, tā ir iecienīta laulību vieta.
  • Noliktava, kas ir vecākā muzeja ēka, būvēta 14. gadsimtā un būvēta Austrumnorvēģijā.
  • Svēdenborga paviljons, kas atrodas rožu dārzā, bet agrāk piederējis zinātniekam un filozofam Emānuelam Svēdenborgam.
  • Elvrosa dzīvojamā māja, kas ir 500 gadus veca no Herjedālenas atvesta ēka, kuras dzīvojamā istabā ir redzami dažādi ikdienas rīki.
  • Kārlovingiana muiža, 1680. gada celtne, kas pārvesta no valsts vidienes Skūgaholmas dzelzskalēju ciema.
  • Bredabliks, kas ir 30 metrus augsts skatutornis.
  • Lāču bedre un un citu ziemeļu dzīvnieku atrašanās vietas.
  • Minizoodārzs, vieta, kur ar dzīvniekiem iepazīties mazākajiem muzeja apmekletājiem.

Muzeja teritorijā atrodošies citi apskates objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzejā teritorijā atrodas arī Tabakas un sērkociņu muzejs un Skansena akvārijs , abi atrodas netālu no galvenās ieejas Skansena teritorijā. Skansena akvārija iecienītākie objekti ir kaķu lemuri. Tāpat ir iespējams apskatīties un izbraukt ar Skasnena kalnu vilcieniņa vagoniņiem, kas kursē no Hazēliusa vārtu ieejas.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]