Vāsas muzejs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Koordinātas: 59°19′41″N 18°05′29″E / 59.32806°N 18.09139°E / 59.32806; 18.09139

Skats uz Vāsas muzeju.
Skats uz muzeju no jūras.
Galērvarvetas makets.
Ieeja muzejā.
Kuģa sānu skats ar lielgabalu lūkām.

Vāsas muzejs ir jūras tipa muzejs, kurā tiek izrādīts karaliskais karakuģis "Vāsa", tā fizelāža un citi eksponāti, kas rada priekšstatu par dzīvi uz 17. gadsimta kuģa klāja. Vāsas muzejs ir Stokholmas populārākais un visapmeklētākais muzejs. Muzejs atrodas pilsētas daļā Jūrgordenā, Galērvarvetā.

Muzejs ir veltīts Zviedrijas 1626. — 1628. gadā būvētam karakuģim flagmanim "Vāsa" kurš, izbraucis no kuģubūves tikai 1300 metrus noslīka Stokholmas ostā, 100 metrus no Jūrgordenas galējā dienvidu punkta, netālu no Bekholmenas 1628. gada 10. augustā[1].

Muzeja rašanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc karakuģa nogrimšanas 17. gadsimtā tika izcelti tikai kuģa lielgabali. 1950. gados sakās kuģa vraka meklējumi, kas vainagojās panākumiem — 1956. gadā "Vāsu" atklāja jūras tehniķis Andešs Franzēns kopā ar ūdenslīdēju Edvīnu Fēltingu[2], kam sekoja kuģa izcelšana no jūras dzelmes 1961. gada 24. aprīlī[2] un tā konservēšanas darbi. Sākotnēji karakuģis tika izstādīts apskatei pagaidu būvē Vāsavarvetā, vienlaicīgi veicot kuģa izpēti, konservēšanas un restaurācijas darbus.

Vāsavarveta[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vāsavarveta atradās netālu no Liljevalka galerijas, aptuveni 300 metrus no pašreizējā muzeja atrašanās vietas. Celtni sāka būvēt jau 1959. gadā, bet atklāja 1961. gadā[2], tās arhitekts bija Hans Okerblāds. Tā bija celtne, sastāvoša no trijiem korpusiem: divām zemām paralēlām ēkām, kas tika celtas uz zemes, kurās atradās izstāžu zāles, bet šo ēku galā atradās trešā celtne, kas tika būvēta uz pontoniem, kurā atradās kuģa vraks. Šī būve tika veidota no betona, alumīnija un stikla. Tajā laikā kuģim vēl nebija klāja, vraku varēja aplūkot, tam staigājot apkārt. Apmeklētājiem vajadzēja sadzīvot ar neērtībām, ieelpojot dažādu līdzekļu smakas, jo nepārtraukti notika kuģa atjaunošanas darbi. Vāsavarveta pastāvēja līdz 1988. gadam[3], kad kuģis tika pārvietots uz pašreizējām telpām un daļa līdzšinējo ēku tika nojauktas. 1991. gadā šajā vietā tika atvērts Ūdens muzejs "Aquaria". Daļa vecās Vāsavarvetas ēku daļas ir saglabātas teritorijā starp jūras muzeju "Aquaria" un Allšērshalli.

Muzejs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzejs tika atklāts 1990. gada 15. jūnijā, atklāšanā piedaloties Zviedrijas karalim Kārlim XVI Gustavam[3]. Muzeja ēku projektēja arhitektu birojs "Monsona un Dālbeka arhitektu kantoris", kas uzvarēja ziemeļu arhitektu konkursā. Muzejs tika projektēts vecās Stokholmas kuģubūvētavas un ostas Galērvarvetas teritorijā, kuras sausā doka vietā arī atrodas pašreizējā muzeja galvenais eksponāts karakuģis "Vāsa".

Ievērojamākie kuģa apskates objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzejā ir redzamas 95% saglabātas kuģa detaļas[4]. Uzmanību pievērš daudzie, vairāk nekā 200 grebtie ornamenti un 500 skulpturālās figūras[3], kuru vidū ir minamas 20 kokā grebtas Romas imperatoru figūras, kuģa priekšgalā atrodošā 4 metrus augsta un 450 kilogramus smaga lecošas lauvas figūra — karaļa Gustava II Ādolfa simbols, jo viņu mēdza saukāt par "Ziemeļu lauvu". Ievērības cienīgs ir kuģa pakaļgals, kas pēc kuģa atjaunošanas darbiem ir atguvis savu krāšņumu — bagātīgos kokgrebumus, kā arī lielgabalu lūkas kuģa sānos un kuģa augšējais klājs. Apmeklētājiem ir iespēja dabiska lieluma augšējā lielgabalu klāja kopijas ar kokā grebtiem jūrnieku maketiem apskate, var lūkoties oriģinālajā grotmasta fragmentā, kā arī apskatīties trīs 11 kilogramus smagos oriģinālos kuģa bronzas lielgabalus. Kopskaitā kuģim tādi bija 64, no kuriem 50 tika izcelti no jūras dzelmes 17. gadsimtā[1].

Muzeja izstādes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzejā apmeklētājiem ir pieejamas kā pastāvīgās, tā arī jaunas terminētās izstādes, kas ir saistītas ar kuģa izcelšanas operāciju, dzīvi uz klāja un citas.

Skatīt arī:[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]