Monreāla

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Monreāla
Montréal
Montreal skyline 2011.jpg
Flag of Monreāla
Karogs
Monreāla
Ģerbonis
Monreāla
Red pog.png
Monreāla
Monreālas atrašanās vieta Kanādā
Koordinātas: 45°30′″N 73°34′″W / <span class="geo-dec geo" title="Kartes, aerofotogrāfijas un cita informācija par Expression error: Unexpected / operator. Expression error: Unexpected / operator.">Expression error: Unexpected / operator., Expression error: Unexpected / operator.
Valsts Karogs: Kanāda Kanāda
Province Kvebeka
Dibināta 1642. gada 17. maijs
Administrācija
 - Mērs Lorēns Blanšārs
Platība
 - Pilsēta 431,50 km²
Augstums vjl 6 - 223 m
Iedzīvotāji (2011)
 - Pilsēta 1 649 519
 - blīvums 3 822,8/km²
 - aglomerācijā 3 824 221
Laika josla EST (UTC-5)
 - Vasaras laiks (DST) EDT (UTC-4)
Mājaslapa: ville.montreal.qc.ca

Monreāla (franču: Montréal, angļu: Montreal) ir pilsēta Kanādas dienvidaustrumos pie Otavas ietekas Sentlorensā (Sv. Labrenča upē). Otra lielākā Kanādas pilsēta un lielākā Kvebekas provinces pilsēta.

Pilsētas kodols ir Monreālas sala Sentlorensas un Otavas upes satekvietā, bet Monreālas osta atrodas vietā, kur jūras kuģi spēj iebraukt augšup pa Sentlorensas jūras ceļu.

Pilsētas iedzīvotāju vairums runā franču valodā (2001. gadā 67,3% pilsētas iedzīvotāju par savu pirmo valodu atzina franču), tātad Monreāla ir viena no lielākajām frančvalodīgajām pilsētām pasaulē.

Pilsēta ir Pasaules antidopinga aģentūras (World Anti-Doping Agency), Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (International Civil Aviation Organization (ICAO)) un Starptautiskās gaisa satiksmes asociācijas (International Air Transport Association (IATA)) mītnes vieta.

Pazīstamākie uzņēmumi, kuru galvenie biroji atrodas Monreālā, ir Air Canada (aviācija), Alcan (alumīnija ražošana), Canadian National Railway (dzelzceļš), Matrox (datorkomponenti), VIA Rail (dzelzceļš).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmēram 8000 gadu Monreālas apkārtni apdzīvoja huronu, algonkinu un irokēzu tautas.

Pirmais eiropietis, kurš 1535. gada 2. oktobrī ieradās Monreālas apkārtnē bija franču jūrasbraucējs Žaks Kartjē. Pirmo pastāvīgo apmetni eiropieši izveidoja 1639. gadā. Apmetne attīstījās kā kažokādu tirdzniecības centrs un bāze tālākai Kanādas apgūšanai.

1760. gadā Monreālu ieņēma briti un pēc 1763. gada Parīzes līguma, kurš izbeidza Septiņgadu karu, Monreāla nokļuva angļu valdījumā. 1775. gadā to uz īsu brīdi ieņēma amerikāņu neatkarības cīnītāji, tomēr tā palika Lielbritānijas sastāvā. 1832. gadā Monreālai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Britu valdīšanas laikā Monreāla kļuva par lielāko Kanādas pilsētu.

20. gadsimta 50. gados Monreālas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu. 1967. gadā šeit notika EXPO, bet 1976. gadā - Olimpiskās spēles. 1977. gadā Monreālā, tāpat kā visā Kvebekā, franču valodu atzina par vienīgo oficiālo valsts valodu.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Monreāla

Monreālā dzimuši: