Stoksa likums

Vikipēdijas lapa

Stoksa likums ir mehānikas likums, tas nosaka frontālās pretestības spēku, kāds darbojas uz lodi, kura kustas viskozā vidē (šķidrumā vai gāzē)[1]. Svarīgi atšķirt Stoksa likumu no Stoksa teorēmas un Stoksa nobīdes[2].

Frontālās pretestības spēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz simetrisku ķermeni, kas kustas šķidrumā vai gāzē, darbojas spēks, kurš vērsts pretēji ķermeņa ātruma virzienam, šo spēku sauc par frontālās pretestības spēku un apzīmē ar , tā modulis ir proporcionāls ķermeņa kustības ātruma vektora modulim , vides dinamiskajai viskozitātei un ķermeņa raksturīgajam izmēram :

, ir koeficients, kas atkarīgs no ķermeņa formas un tā orientācijas šķidruma vai gāzes plūsmā.

Šī formula ir pareiza tikai tad, ja viskozā vide aptek ķermeni laminārā plūsmā, tas ir, ja šķidruma / gāzes strūklas tek savstarpēji paralēli un, apliekdamās ap ķermeni, neveido virpuļus. Plūsma ir lamināra, ja , kur ir vides blīvums.[3]

Stoksa likuma būtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Stoksa likuma aprēķina lodei, kuras rādiuss ir . Tad , un

.

Šo formulu lieto, veicot aprēķinus par viskozās vidēs krītošiem ķermeņiem.

Stoksa likums darbojas tikai tad, ja , kur ir ķermeņa blīvums, ir vides blīvums, ir brīvās krišanas paātrinājums.[3]

Izrietošās formulas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

, kur ir smaguma spēks.

, kur ir Arhimēda spēks.

, kur ir vienmērīgi krītošā ķermeņa ātrums.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Stoksa likums». termini.gov.lv. Skatīts: 24.05.2021.
  2. «Stokes' law». en.wikipedia. Skatīts: 24.05.2021.
  3. 3,0 3,1 3,2 V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 46. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]