Suņlāču dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Suņlāču dzimta
Hemicyonidae
Suņlāču dzimta
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Dzimta Suņlāču dzimta (Hemicyonidae)

Suņlāči (latīņu: Hemicyonidae) ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Suņlāči dzīvoja miocēnā pirms 22 miljoniem gadu. To senākās fosīlijas ir atrastas Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Jaunākās fosīlijas no vēlā pliocēna, apmēram 2 miljonus gadus vecas, ir atrastas Eirāzijā un Āfrikā. 1960. gados suņlāču fosīlijas ir atrastas arī Centrālamerikā[1].

Izskats un uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plithocyon armagnacensis galvaskauss

Suņlāči bija apmēram 1,5 m gari, to augstums skautā apmēram 70 cm. Ķermeņa proporcijas tam ir līdzīgas tīģerim, bet zobi līdzīgi suņiem. Pastāv uzskats, ka suņlāči bija izteikti plēsīgi. Tāpat kā suņi un atšķirībā no mūsdienu lāčiem suņlāči staigāja uz pirkstgaliem. Tas nozīmē, ka tie bija labi skrējēji un veikli mednieki. Iespējams, ka tie tāpat kā suņi dzīvoja baros.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suņlāču klasifikācija ir kļuvusi ļoti komplicēta. Viena no sitēmām suņlāču dzimtu iedala 2 apakšdzimtās: pirmā apakšdzimta Phoberocyoninae ietver Phoberocyon un Plithocyonun; otra apakšdzimta Hemicyoninae ietver Zaragocyon, Hemicyon un Dinocyon[2].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]