Suņveidīgie

Suņveidīgie; Caniformia (Kretzoi, 1943)
	; Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) - lāču dzimtas dzīvnieks
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Suņveidīgie (Caniformia)

Suņveidīgo apakškārtas (Caniformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas. Visiem suņveidīgajiem dzīvniekiem ir raksturīgs pagarināts purns un nagi, kurus nevar ievilkt un paslēpt ķepās, kas ir tieši pretēji kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvniekiem. Vēl viena pazīme, kas tos atdala no kaķveidīgajiem, ir tā, ka suņveidīgajiem ir vairāk zobu, kā arī suņveidīgie dzīvnieki ir visēdāji, izņēmums ir lielā panda, kas pārtiek tikai no augu barības.

Suņveidīgo apakškārtas sauszemes dzīvnieki ir sastopami visos pasaules kontinentos, izņemot Anatarktīdu, toties jūras dzīvnieki apdzīvo visus pasaules okeānus un jūras^[1].

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Suņveidīgie dzīvnieki pirmo reizi parādās paleocēnā pirms 65 - 55 miljoniem gadu, tie bija dzīvnieki, kas spēja kāpt kokos, un izskatā tie bija līdzīgi mūsdienu caunu dzimtai. Iespējams, ka senākais un visprimitīvākais dzīvnieks, kas atgādina suņveidīgos dzīvniekus, bija Miacis (latīniski), kuram bija asi nagi, tas spēja kāpt kokos, un tas bija visēdājs.

Sistemātika [izmainīt šo sadaļu]

Suņveidīgo apakškārtā ietilpst 12 dzimtas, no kurām 3 dzimtas ir izmirušas, bet 9 dzīvojošas joprojām mūsdienās. Pirms kāda laika hiēnu dzimta (Hyaenidae) tika iedalīta suņveidīgo apakškārtā, bet šobrīd tā atrodas kaķveidīgo apakškārtā.

Suņveidīgo apakškārta (Caniformia)
- Lāču dzimta (Ursidae)
- †Lāčsuņu dzimta (Amphicyonidae)
- †Suņlāču dzimta (Hemicyonidae)
- Suņu dzimta (Canidae)
- virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
  - Caunu dzimta (Mustelidae)
  - Jenotu dzimta (Procyonidae)
  - Mazo pandu dzimta (Ailuridae)
  - Skunksu dzimta (Mephitidae)
- virsdzimta Airkāji (Pinnipedia)
  - Ausroņu dzimta (Otariidae)
  - †Enaliarktīdu dzimta (Enaliarctidae)
  - Roņu dzimta (Phocidae)
  - Valzirgu dzimta (Odobenidae)