Suņveidīgie

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Suņveidīgie
Caniformia (Kretzoi, 1943)
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) - lāču dzimtas dzīvnieks
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) - lāču dzimtas dzīvnieks
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)

Suņveidīgo apakškārtas (Caniformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas. Visiem suņveidīgajiem dzīvniekiem ir raksturīgs pagarināts purns un nagi, kurus nevar ievilkt un paslēpt ķepās, kas ir tieši pretēji kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvniekiem. Vēl viena pazīme, kas tos atdala no kaķveidīgajiem, ir tā, ka suņveidīgajiem ir vairāk zobu, kā arī suņveidīgie dzīvnieki ir visēdāji, izņēmums ir lielā panda, kas pārtiek tikai no augu barības.

Suņveidīgo apakškārtas sauszemes dzīvnieki ir sastopami visos pasaules kontinentos, izņemot Anatarktīdu, toties jūras dzīvnieki apdzīvo visus pasaules okeānus un jūras[1].

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suņveidīgie dzīvnieki pirmo reizi parādās paleocēnā pirms 65 - 55 miljoniem gadu, tie bija dzīvnieki, kas spēja kāpt kokos, un izskatā tie bija līdzīgi mūsdienu caunu dzimtai. Iespējams, ka senākais un visprimitīvākais dzīvnieks, kas atgādina suņveidīgos dzīvniekus, bija Miacis (latīniski), kuram bija asi nagi, tas spēja kāpt kokos, un tas bija visēdājs.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suņveidīgo apakškārtā ietilpst 12 dzimtas, no kurām 3 dzimtas ir izmirušas, bet 9 dzīvojošas joprojām mūsdienās. Pirms kāda laika hiēnu dzimta (Hyaenidae) tika iedalīta suņveidīgo apakškārtā, bet šobrīd tā atrodas kaķveidīgo apakškārtā.

Galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Wilson, D. E., and D. M. Reeder: Mammal Species of the World. Johns Hopkins University Press, 2005. ISBN 0-8018-8221-4