Tauriņu kārta

Vikipēdijas raksts

Tauriņu kārta
Bērzu raibenis (Nymphalis antiopa)
Klasifikācija Valsts Dzīvnieki (Animalia) Tips Posmkāji (Arthropoda) Klase Kukaiņi (Insecta) Kārta Tauriņu kārta (Lepidoptera)
Sinonīmi Zvīņspārņu kārta
Iedalījums Grauzējkožu apakškārta (Zeugloptera) Bezsnuķaiņu apakškārta (Aglossata) Heterobatmiju apakškarta (Heterobathmiina) Sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata)

Tauriņi, zvīņspārņi (Lepidoptera) ir dažāda lieluma kukaiņi, Latvijā to spārnu pletums ir 4 - 120 mm. Tie ir tuvu radniecīgi makstenēm. Viena no raksturīgākām tauriņu pazīmēm ir krāsainās, reizēm spīguļojošās spārnu zvīņas, kas īstenībā ir pārveidoti, saplacināti matiņi kas veido krāšņos spārnu rakstus. Tāpēc tauriņus reizēm sauc par zvīņspārņiem. Dažiem tauriņiem, piemēram stiklspārņiem (Sesiidae), spārni ir caurspīdīgi, bez zvīņām,. Cita raksturīga pazīme ir no apakšžokļiem izveidojies, miera stāvoklī saritināmais sūcējsnuķis, ar kuru tauriņš uzsūc šķidro barību (nektāru, iztecējušu koku sulu). Dažiem tauriņiem sūcējsnuķis ir sarucis, piemēram, vērpējiem un zobspārņiem, tāpēc tie barību neuzņem. Tauriņu kāpuriem parasti ir 8 kāju pāri, taču sprīžotājiem (Geometridae) ir tikai 5 pāri, tāpēc tie iet nevis vienmērīgi soļodami, bet pārvietojas īpatnēji - sprīžojot. Gandrīz visi tauriņu kāpuri ir augēdāji - grauž lapas, pumpurus, ziedus, sēklas, trūdošu koksni. Parasti dzīvo atklāti, bet reizēm arī lapās, mizā vai koksnē. Daži kāpuri dzīvo satītās lapās (tinēji (Tortricidae)) vai pašu veidotās makstīs (makstneši (Psychidae), makstkodes (Coleophoridae)). Vienīgi dažu sugu kāpuri pārtiek no dzīvnieku cilmes barības - kažokādām, vilnas, spalvām, ragiem, vaska, dažu pūcīšu (Noctuidae) kāpuri ir plēsīgi (ēd sīkus kukaiņus).

[izmainīt šo sadaļu] Pētniecība Latvijā

Latvijas tauriņu faunas pētniecību periodā līdz 1970. gada beigām visai pamatīgi aplūkojis A.Šulcs (1971). Pirmo plašāko nozīmīgāko darbu 1846. gadā publicējusi Kokneses mācītāja sieva F.Līniga; tajā nosauktas 1283 sugas. Pēc tam par tauriņu faunu rakstījuši V.Nolkens (1867 - 1871), K.Lucaus (1896), K.Teihs (1889), B.Slefogts (1910), F.Brands (1942) u.c. Ļoti daudz tauriņu pētniecībā paveicis A.Šulcs, kurš savas dzīves pēdējā posmā darbojās kopā ar dēlu I.Šulcu. Par Latvijas tauriņiem A.Šulcs publicējis 41 rakstu, tai skaitā 11 rakstu sēriju par jaunām un retām sugām (1959 - 1987), bet kopā ar līdzautoru, pārskatu par Baltijas lielākajiem tauriņiem (1967, 1969, 1972, 1974). Īpaši jāpiemin viņa raksti par Moricsalas un Slīteres rezervātu faunu (1983, 1987). Kopš 1984. gada rakstu sēriju par Latvijas tauriņiem publicējis arī N.Savenkovs, kurš faunā atklājis daudzas agrāk nezināmas sugas.

[izmainīt šo sadaļu] Tauriņu sistemātika

Latvijā atklātas ap 2400 sugas no 69 dzimtām. Plašākās dzimtas ir Pūcīšu dzimta (Noctuidae) - 368 suga, Tinēju dzimta (Tortricidae) - 368, sprīžotāju dzimta (Geometridae) - 295, Gartaustkožu dzimta (Gelechiidae) - 164, Makstkožu dzimta (Coleophoridae) - 124. Latvijas Sarkanajā grāmatā ietvertas 45 tauriņu sugas. Pasaulē ir ap 180000 tauriņu sugām, kas iedalās 140 dzimtās un 46 virsdzimtās. Tauriņu jeb zvīņspārņu kārta iedalās 4 apakškārtās:

Tauriņu kārta (Lepidoptera) (Zvīņspārņu kārta)

• Grauzējkožu apakškārta (Zeugloptera)
  • Grauzējkožu dzimta (Micropterigidae)
• Bezsnuķaiņu apakškārta (Aglossata)
  • dzimta Agathiphagidae
• Heterobatmiju apakškarta (Heterobathmiina)
  • dzimta Acanthopteroctetidae
  • dzimta Catapterigidae
  • dzimta Eriocraniidae
  • dzimta Heterobathmiidae
  • dzimta Lophocoronidae
  • dzimta Neopseustidae
• Sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata)

Puskožu dzimta (Acrolepiidae) Zaigkožu dzimta (Adelidae) dzimta Aganaidae Agonoxenidae Bārkstspārņu dzimta (Alucitidae) dzimta Anomosetidae dzimta Anthelidae dzimta Apatelodidae dzimta Apoprogonidae Lācīšu dzimta (Arctiidae) Argirestīdu dzimta (Argyresthiidae) dzimta Arrhenophanidae dzimta Axiidae Batrahedru dzimta (Batrachedridae) Blastobazīdu dzimta (Blastobasidae) dzimta Blastodacnidae dzimta Bombycidae dzimta Brachodidae dzimta Brahmaeidae Līktaustkožu dzimta (Bucculatricidae) dzimta Callidulidae dzimta Carposinidae dzimta Carthaeidae dzimta Castniidae dzimta Cecidosidae dzimta Cercophanidae Kožtinēju dzimta (Choreutidae) dzimta Chrysopolomidae Māņtinēju dzimta (Cochylidae) Makstkožu dzimta (Coleophoridae) dzimta Copromorphidae Kosmopteriku dzimta (Cosmopterigidae) Urbēju dzimta (Cossidae) Zāļsviļņu dzimta (Crambidae) dzimta Crinopterygidae dzimta Cyclotornidae dzimta Dalceridae Danaīdu dzimta (Danaidae) Depresāriju dzimta (Depressariidae) dzimta Dioptidae Duglasīdu dzimta (Douglasiidae) Sirpjspārņu dzimta (Drepanidae) dzimta Dudgeoneidae Zāļkožu dzimta (Elachistidae) Raibvērpēju dzimta (Endromidae) Čemurkožu dzimta (Epermeniidae) dzimta Epicopelidae

Epiplemu dzimta (Epiplemidae) dzimta Epipyropidae dzimta Eriocottidae Senkožu dzimta (Eriocraniidae) (Spalvgalvīši) Sviļņkožu dzimta (Ethmiidae) dzimta Eupterotidae dzimta Galacticidae Vaskasviļņu dzimta (Galleriidae) Gartaustkožu dzimta (Gelechiidae) sprīžotāju dzimta (Geometridae) (Sprīžmeši) Māņkožu dzimta (Glyphipterigidae) Raibkožu dzimta (Gracillariidae) dzimta Hedylidae dzimta Heliodinidae Sīkkožu dzimta (Heliozelidae) Šūpotņu dzimta (Hepialidae) dzimta Herminiidae Resngalvīšu dzimta (Hesperiidae) dzimta Heterogynidae dzimta Hibrildidae dzimta Holcopogonidae dzimta Hyblaeidae dzimta Hypertrophidae dzimta Immidae Zāģkožu dzimta (Incurvariidae) Vērpēju dzimta (Lasiocampidae) dzimta Lathrotelidae dzimta Lecithoceridae Dzeltenvērpēju dzimta (Lemoniidae) dzimta Libytheidae Vairogvērpēju dzimta (Limacodidae) (Gliemežtauriņi) Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae) (Zilenīši) Mūķeņu dzimta (Lymantriidae) Lapukožu dzimta (Lyonetiidae) dzimta Megalopygidae dzimta Metarbelidae dzimta Mimallonidae dzimta Mnesarchaeidae Bārkstkožu dzimta (Momphidae) Sīkraibeņu dzimta (Nemeobiidae) dzimta Neotheoridae Pundurkožu dzimta (Nepticulidae) Pūcīšu dzimta (Noctuidae) Pundurpūcīšu dzimta (Nolidae) Zobspārņu dzimta (Notodontidae) Raibeņu dzimta (Nymphalidae) Stiebrkožu dzimta (Ochsenheimeriidae)

Plakankožu dzimta (Oecophoridae) Opostegīdu dzimta (Opostegidae) dzimta Oxytenidae dzimta Palaeosetidae dzimta Palaephatidae Dižtauriņu dzimta (Papilionidae) Pasviļņu dzimta (Phycitidae) Sulukožu dzimta (Phyllocnistidae) Balteņu dzimta (Pieridae) Cekulkožu dzimta (Plutellidae) Prodoksu dzimta (Prodoxidae) dzimta Prototheoridae dzimta Pseudarbelidae Makstnešu dzimta (Psychidae) Spalvspārņu dzimta (Pterophoridae) dzimta Pterothysanidae Sviļņu dzimta (Pyralidae) Māņsviļņu dzimta (Pyraustidae) dzimta Ratardidae dzimta Riodinidae Roslerstammiju dzimta (Roeslerstammiidae) Pāvaču dzimta (Saturniidae) Samteņu dzimta (Satyridae) Aveņkožu dzimta (Schreckensteiniidae) Tinējkožu dzimta (Scythrididae) dzimta Sematuridae Stiklspārņu dzimta (Sesiidae) dzimta Somabrachyidae Sfingu dzimta (Sphingidae) Raibkājkožu dzimta (Stathmopodidae) dzimta Symmocidae Melnraibeņu dzimta (Syntomidae) Vilnkāju dzimta (Tetheidae) dzimta Thaumetopoeidae dzimta Thyretidae Logspārņu dzimta (Thyrididae) Kožu dzimta (Tineidae) dzimta Tineodidae dzimta Tineoidea Alotājkožu dzimta (Tischeriidae) Tinēju dzimta (Tortricidae) dzimta Uraniidae Urodu dzimta (Urodidae) Tīklkožu dzimta (Yponomeutidae) Ipsolopu dzimta (Ypsolophidae) Raibspārņu dzimta (Zygaenidae)