Umars Ibnelhatābs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Umara Ibnelhatāba impērija 644. gadā, kad tā kontrolēja vislielāko teritoriju.

Umars Ibnelhatābs (arābu: عمر ابن الخطاب, `Umar ibn al-Khattāb, dzimis laika posmā no 586. līdz 590. gadam, miris 644. gada 7. novembrī) bija otrais musulmaņu kalifs, viens no četriem Taisni vadītajiem kalifiem. Umars Ibnelhatābs bija pirmais, kas attiecībā uz sevi sāka lietot titulu "īstenticīgais emīrs". Sākotnēji Umars bija pret Muhamedu, bet ap 615. gadu viņš pievērsās islāmam. No 622. gada Umars bija viens no Muhameda padomdevējiem.

Viņa valdīšanas laikā no 634. līdz 644. gadam arābi iekaroja Mezopotāmiju un Sīriju, kā arī uzsāka iekarojumus Ēģiptē un Irānā. 644. gada 7. novembrī pret Umaru personīgu iemeslu dēļ viņa paša persiešu vergi veica atentātu.