Arābi
| Arābi العرب al-ʿarab |
|---|
 |
| Filips Arābs • Damaskas Jānis • Al-Kindi • Al-Khansa Faisals I • Gamāls Abdels Nāsers • Asmahana • Maia Zijade |
| Visi iedzīvotāji |
|
350 līdz 422 miljonio |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem |
| Arābu valstis |
| Valoda(s) |
| Arābu valoda |
| Reliģija(s) |
| Islāms |
Arābi ir semītu tauta, kas cēlusies no Tuvajiem Austrumiem.
[izmainīt šo sadaļu] Etniskā identitāte
Piederību arābiem nosaka valoda, kultūra un izcelsme. Jau no viduslaikiem par arābu uzskata cilvēku, kas cēlies no senajām arābu ciltīm. Mūsdienās pieņemts ar arābiem uzskatīt Arābu līgas valstu iedzīvotājus, taču šāda definīcija var sevī iekļaut citu etnisko grupu pārstāvjus, tajā pašā laikā neiekļaujot arābu diasporu. Arābi, kuri nav musulmaņi, ne vienmēr sevi uzskata par arābiem, jo īpaši tas attiecināms uz jūdaistiem.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Arābi cēlušies no semītu ciltīm, kas ienāca Arābijas pussalā no Divupes un pirmoreiz minēti kādā asīriešu uzrakstā, kas datēts ar 853. gadu pirms mūsu ēras. Arābi pieminēti arī vecajā derībā. Tiek pieņemts, ka sākotnēji šis nosaukums attiecināts uz tuksnešos dzīvojošajām semītu ciltīm. Visskaidrākā liecība par pirmajiem arābiem ir fragmentāri uzraksti arābu pirmvalodā no kuriem agrākie datēti ar 8. gadsimtu mūsu ēras. Par laikmetu līdz kristietības izplatībai saglabājies maz liecību un tikai pēc Islāma rašanās 7. gadsimtā sākās arābu pasaules uzplaukums. Islāms apvienoja klejojošās ciltis un tika izveidota musulmaņu valsts - kalifāts, jau 8. gadsimta vidū tam bija izdevies iekarot nevien Arābijas pussalu un Tuvos Austrumus, bet arī plašas teritorijas Centrālāzijā, Ziemeļāfrikā un Spānijā. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka šis uzplaukums beidzās 13. gadsimtā, tomēr mūsdienās pastāv arī uzskats, ka tas turpinājās līdz 15.-16. gadsimtam.
