Umajādu kalifāts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Umajādu kalifāts
الخلافة الأموية‎
Black flag.svg
661-750
Simple Labarum.svg Coras del Emirato de Córdoba.png
Umayyad Flag.svg
Karogs
Umayyad750ADloc.png
Umajādu kalifāts ap 750. gadu
Galvaspilsēta Damaska
Valodas arābu valoda (oficiālā)
aramiešu valoda
armēņu valoda
berberu valodas
grieķu valoda
gruzīņu valoda
ivrits
kurdu valoda
turku valoda
Reliģija sunnītu islāms
Platība (750. gadā) 10 500 000 km²
Iedzīvotāji (7. gadsimtā) 62 000 000
Valūta Umajādu dinārs

Umajādu kalifāts (arābu: الخلافة الأموية‎) bija otrais no četriem lielajiem arābu kalifātiem Tuvajos Austrumos, kas izveidojās pēc pravieša Muhameda nāves. Umajādu kalifāts pastāvēja no 661. gada līdz 750. gadam, kad tika izveidots Abāsīdu kalifāts un Kordovas emirāts. Kalifāta pastāvēšanas laikā valdīja četrpadsmit Umajādu dinastijas kalifi: Muavija I (661-680), Jazids I (680-683), Muavija II (683–684), Marvans I (684–685), Abd al-Maliks (685–705), Al Valids I (705–715), Suleimans ibn Abd al-Maliks (715–716), Umars II (717-720), Jazids II (720–724), Hišams ibn Abd al-Maliks (724–743), Al-Valids II (743–744), Jazids III (744), Ibrahims ibn Al-Valids (744) un Marvans II (744–750). Lai gan Umajādu dinastijas dzimtā pilsēta ir Meka, kalifāta galvaspilsēta bija Damaska.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]