Zaporižjas Armijas hetmanis

Vikipēdijas lapa
Zaporižjas Armijas hetmanis
Гетьман Війська Запорозького
Valsts karogs
Tituls Hetmanis un valsts galva
Iecēlājs Kazaku rada
Izveidots 1648. gada 26. janvārī
Pirmais Bohdans Hmeļnickis
Pēdējais Kirilo Rozumovskis
Likvidēts 1764. gada 17. novembrī

Zaporižjas Armijas hetmanis (ukraiņu: Гетьман Війська Запорозького, latīņu: Cosaccorum Zaporoviesium Supremus Belli Dux) bija Kazaku Hetmanāta valsts galva mūsdienu Ukrainas teritorijā. Krievijas Impērijas senāts amatu likvidēja 1764. gadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amatu izveidoja Bohdans Hmeļnickis Kazaku Hetmanāta izveidošanās laikā 17. gadsimta vidū. Šajā laikā tas bija vēlēts amats. Visas vēlēšanas, izņemot pirmās, notika Virsnieku radā Čihirinā, kura līdz 1669. gadam bija Hetmanāta galvaspilsēta.

Pēc 1654. gada Perejaslavas radas vairāki kazaku virsnieki nostājās Krievijas caristes pusē un 1663. gadā Ņižinā sarīkoja "Melno radu" (Чорна рада), kurā Ivanu Brjuhovecki ievēlēja par alternatīvo hetmani. Pēc Petro Dorošenko sakāves 1669. gadā, hetmaņa titulu ieguva prokrieviskie ievēlētie hetmaņi, kuru rezidence bija Baturina. Lielā Ziemeļu kara gaitā viens no viņiem, Ivans Mazepa, 1708. gadā nolēma sacelties pret Krievijas varu, kas vēlāk radīja nepatīkamas sekas gan Hetmanātam, gan Zaporižjas kazakiem. Hetmaņa administrācija tika pārcelta uz Hluhivu, kur Mazepam tika publiski piespriests nāvessods, un kur Krievijas pareizticīgā baznīca Mazepu nolādēja.

Ar Krievijas Impērijas senāta 1764. gada 17. novembra rīkojumu,[1] amats tika likvidēts saistībā ar Krievijas teritoriālo paplašināšanos Melnās jūras piekrastes virzienā.

Hetmaņu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarakstā ir tikai tie hetmaņi, kas vadīja Hetmanātu. Pilns visu Ukrainas kazaku hetmaņu sarakstu ir skatāms šeit.

Nr. Hetmanis Mūža garums Ievēlēts (vieta vai notikums) Ieguva amatu Pameta amatu Piezīmes
1 Bohdans Hmeļnickis
Зиновій-Богдан Хмельницький
(1596–1657) 1648 (Seča) 1648. gada 26. janvāris 1657. gada 6. augusts Perejaslavas rada, Maskavas militārā savienība ar Hetmanātu
2 Jurijs Hmeļnickis
Юрій Хмельницький
(1641–1685) viņa tēva nāve 1657. gada 6. augusts 1657. gada 27. augusts
3 Ivans Vihovskis
Іван Виговський
(?–1664) 1657 (Korsuņa) 1657. gada 21. oktobris 1659. gada 11. septembris Mēģināja salīgt mieru ar Polijas–Lietuvas kopvalsti
4 Jurijs Hmeļnickis
Юрій Хмельницький
(1641–1685) 1659 (Hermaņivka) 1659. gada 11. septembris 1662. gada oktobris Pirmais Maskavijas vasalis, vēlāk piekrita autonomijai Polijas–Lietuvas kopvalstī
5 Pavlo Teterja
Павло "Тетеря" Моржковський
(?–1670) 1662 (Čihirina) 1662. gada oktobris 1665. gada jūlijs
Drupu periods un pilsoņu karš
(1) Ivans Brjuhoveckis
Іван Брюховецький
(1623–1668) 1663 (Ņižina) 1663. gada 27. jūnijs 1668. gada 17. jūnijs promaskaviskā frakcija, mainīja puses Andrusovas pamiera dēļ
6 Petro Dorošenko
Петро Дорошенко
(1627–1698) 1666 (Čihirina) 1665. gada 10. oktobris 1676. gada 19. septembris Savienības līgums ar Osmaņu impēriju
(2) Demjans Mnohohrišnijs
Дем'ян Многогрішний
(1631–1703) 1669 (Hluhiva) 1668. gada 17. decembris 1672. gada aprīlis promaskaviskā frakcija
(1) Mihailo Hanenko
Михайло Ханенко
(1620–1680) 1669 (Umaņa) 1669 1674 propoliskā frakcija
7 (3) Ivans Samoilovičs
Іван Самойлович
(1630–1690) 1672 (Kozacke) 1672. gada 17. jūnijs 1687. gada augusts promaskaviskā frakcija
(2) Stefans Kunickis
Стефан Куницький
(?–1684) 1683 (Umaņa) 1683. gada 23. augusts 1684. gada janvāris propoliskā frakcija
(3) Andrijs Mohila
Андрій Могила
(?–1689) 1684 1684. gada 30. janvaris 1689. gada janvāris propoliskā frakcija
Beidzas Drupu periods un pilsoņu karš
8 Ivans Mazepa
Іван Мазепа
(1639–1708) 1687 (Kolomaka) 1687. gada 4. augusts 1708. gada 6. novembris atņemts tituls, diskreditēts
9 Ivans Skoropadskis
Іван Скоропадський
(1646–1722) 1708 (Hluhiva) 1708. gada 6. novembris 1722. 14. jūlijs miris
X Pavlo Polubotoks
Павло Полуботок
(1660–1724) izpildvaras hetmanis 1722 1724 miris cietumā
Mazkrievijas kolēģija (1722–1727)
10 Danilo Apostols
Данило Апостол
(1654–1734) 1727 (Hluhiva) 1727. gada 12. oktobrī 1734. gada 29. marts miris
X Jakivs Lizohubs
Яків Лизогуб
(1675–1749) izpildvaras hetmanis 1733 1749 miris
Hetmaņa amata pārvaldes padome (1734–1745)
11 Kirilo Rozumovskis
Кирило Розумовський
(1728–1803) 1750 (Hluhiva) 1750. gada 22. februāris 1764. gada 17. novembris atkāpies
Mazkrievijas kolēģija (1764–1786)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «РОЗУМОВСЬКИЙ - Лексика - українські енциклопедії та словники». web.archive.org. 2015-04-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-04-25. Skatīts: 2023-02-26.