Čiroki

Čiroki

Visi iedzīvotāji
ap 320 tūkstoši
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
ASV (ap 320 tūkstoši)
Valodas
angļu valoda, čiroku valoda

Čiroki (čiroku: ᎠᏂᏴᏫᏯ, Aniyvwiyaʔi vai ᏣᎳᎩ, Tsalagi) jeb čiroki indiāņi ir Amerikas pamatiedzīvotāju cilts, kas dzīvo mūsdienu Amerikas Savienoto Valstu dienvidaustrumos. Līdz 18. gadsimtam viņi dzīvoja galvenokārt Ziemeļkarolīnā, Tenesī, Dienvidkarolīnā un Džordžijā. Čiroki ir viena no tā sauktajām piecām civilizētajām ciltīm. Savulaik viņi tika pārvietoti, tāpēc mūsdienās viņi dzīvo galvenokārt Oklahomā un Ziemeļkarolīnā. Kopējais čiroku skaits tiek lēsts pašlaik ap 320 tūkstošiem.

Vēsture

Pirms Eiropas kolonizācijas čiroki apdzīvoja plašu teritoriju mūsdienu Ziemeļkarolīnas, Tenesī, Džordžijas, Alabamas un Dienvidkarolīnas štatu apvidos. Viņu sabiedrība bija lauksaimnieciska, ar attīstītu ciemu sistēmu un matrilineāru sociālo struktūru, kur īpašums un dzimta tika pārmantota pa mātes līniju. Čiroki audzēja kukurūzu, pupas un ķirbjus, kā arī nodarbojās ar medībām un zveju.

Pirmie kontakti ar eiropiešiem notika 16. gadsimtā, kad viņu teritorijas šķērsoja spāņu ekspedīcijas, tostarp Ernando de Soto vadītā grupa. 17.–18. gadsimtā čiroki nonāca britu un franču koloniju ietekmē, piedaloties dažādos koloniālajos konfliktos kā sabiedrotie. Šajā periodā tika noslēgta virkne līgumu ar britiem un vēlāk ar Amerikas Savienotajām Valstīm, taču daudzi no tiem tika pārkāpti, un čiroku teritorija pakāpeniski samazinājās.

19. gadsimta sākumā čiroki centās pielāgoties ASV sabiedrības politiskajām un kultūras normām. Viņi pieņēma rakstību, izstrādāja konstitūciju, nodibināja skolas un 1828. gadā sāka izdot laikrakstu Cherokee Phoenix. Rakstības sistēmu čiroku valodai izveidoja Džordžs Gists jeb Sekvoja (Sequoyah), kas būtiski sekmēja rakstītās kultūras attīstību un valodas standartizāciju. Tomēr šie centieni neapturēja amerikāņu ekspansiju un spiedienu uz pamatiedzīvotāju zemēm.

20. gadā ASV Kongress pieņēma likumu “Indian Removal Act”, kas paredzēja pamatiedzīvotāju pārvietošanu uz rietumiem no Misisipi upes. Neskatoties uz čiroku tiesvedību un Augstākās tiesas lēmumu lietā Worcester v. Georgia (1832), kas atzina viņu teritorijas autonomiju, valdība uzsāka piespiedu pārvietošanu. 1838.–1839. gadā aptuveni 16 tūkstoši čiroku tika deportēti uz Indiāņu teritoriju (mūsdienu Oklahomu). Šī piespiedu pārvietošanās, kurā tūkstošiem cilvēku gāja bojā no bada, slimībām un noguruma, vēsturē pazīstama kā “Asaru taka” (Trail of Tears).

Pēc pārvietošanas čiroki Indiāņu teritorijā atjaunoja savas politiskās un sabiedriskās struktūras, pieņēma jaunu konstitūciju (1839) un turpināja attīstīt izglītības un kultūras iestādes. Tomēr iekšējās nesaskaņas par pārvietošanās līguma nosacījumiem izraisīja iekšējos konfliktus un politisku nestabilitāti. 20. gadsimtā čiroki pakāpeniski atguva pašpārvaldes tiesības un sāka mērķtiecīgu kultūras un valodas atjaunošanas procesu. Mūsdienās pastāv trīs federāli atzītas čiroku pašvaldības: Cherokee Nation un United Keetoowah Band of Cherokee Indians Oklahomā, kā arī Eastern Band of Cherokee Indians Ziemeļkarolīnā. Šīs kopienas aktīvi īsteno izglītības, veselības un kultūras programmas, kā arī veicina čiroku valodas revitalizāciju.

Ārējās saites

• Cherokee Nation, official site
• Eastern Band of Cherokee Indians, official site
• United Keetoowah Band of Cherokee Indians Arhivēts 2020. gada 23. oktobrī, Wayback Machine vietnē., official site
• Cherokee Heritage Center, Park Hill, OK
• Smithsonian Institution – Cherokee photos and documents
• Cherokee Heritage Documentation Center – Genealogy and Culture
• "Cherokee", Oklahoma Historical Society Encyclopedia of Oklahoma History and Culture