Ēraifajēkitls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Koordinātas: 64°0′N 16°39′W / 64.000°N 16.650°W / 64.000; -16.650
Ēraifajēkitls
Ēraifajēkitls (Islande)
Ēraifajēkitls
Ēraifajēkitls
Augstums 2110 m v.j.l.
Relatīvais augstums 2110 m
Atrašanās vieta Vahdnajēgidls
Tips stratovulkāns
Pēdējais izvirdums 1727. gadā
Pirmoreiz uzkāpts 1794. gadā
Ēraifajēkitls Vikikrātuvē

Ēraifajēkitls (islandiešu: Öræfajökull — ‘Tuksnesīgās vietas ledājs’) ir ar sniegu un ledu klāts vulkāns Islandē. Izvietojies valsts dienvidaustrumos, Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā. Tas ir Islandes augstākais vulkāns un Kvannadālshnjūgira lavas masīvs 5 km plašās ar ledu pildītās kalderas ziemeļrietumu malā ir valsts augstākā virsotne. Ēraifajēkitla vulkāniskais masīvs aizņem 285 km², tā kaldera ir līdz 550 m dziļa un no vulkānu klājošā ledāja noplūst deviņi ieleju šļūdoņi. Gar vulkāna kalderas malu ir 14 virsotnes, visas ir augstākas par 1500 m.

Vēsturē aprakstīti divi vulkāna izvirdumi.[1] 1362. gadā noticis sprādzienveida izvirdums ar liela daudzuma vulkānisko pelnu izmešiem. Plašas teritorijas tika applūdinātas un apbērtas ar pelniem un pamestas uz 40 gadiem. Nākamais zināmais izvirdums ildzis no 1727. gada augusta līdz 1728. gada maijam un bijis mazāk postošs — izvirduma izraisītā ledāja kušanas plūdu rezultātā gāja bojā 3 cilvēki. 2011. gadā trešo reizi pēdējos 20 gados vulkānā novērotas seismiskās aktivitātes.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]