Ģintermuiža

Ģintermuižas slimnīcas vēsturiskā apbūve 2016. gadā

Ēka, kurā dzīvoja L. Katerfelds 19. gadsimta beigās

Ģintermuiža (vācu: Günthershof bei Mitau) ir bijusī muiža Jelgavā, kur 1887. gadā atklāja vienu no pirmajām psihiatriskajām ārstniecības iestādēm Latvijā.

Vēsture

1887. gada 22. maijā Ģintermuižā atklāja garīgi slimo cilvēku aprūpes iestādi ar 15 gultām un jau pirmajā dienā ievietoja 2 slimniekus. Slimnīca tika nosaukta par „Taboru”, jo saskaņā ar Jauno Derību, Jēzus Kristus pie Tabora kalna dziedinājis kādu jaunieti, kas cietis no epilepsijas. Sākumā slimnīca mitinājās īrētās telpās, bet ar laiku ieguva apkārtējo zemi īpašumā, līdz ar to pacēlās viena ēka pēc otras. Nostāsti vēsta, ka nosaukums Ģintermuiža radies no tuvējā veikalnieka vārda, kurš saukts par Ginteru. Savukārt nodaļu nosaukumi tika ņemti no dažādiem Bībeles sižetiem.

Pirmais vadītājs mācītājs Ludvigs Katerfelds cēlis viena ēku pēc otras, arvien slimnīcu paplašinādams. 1901. gadā, blakus "Taboram" tika atklāta valsts uzturēta slimnīca, kurā tika celtas mūra nodaļas, ar tiem laikiem modernu, paviljona tipa izvietojumu „Taboru” uzturēja arī ar Jelgavas pilsētas, bet vēlāk ar Liepājas un Kurzemes muižniecības atvēlēto 1000 rubļu pabalstu gadā, ar dažādu labdarības biedrību ziedojumiem un maksu, kura tika iekasēta par aizgādājamiem slimniekiem (55 rubļi mēnesī). Tabora iestāde, līdz ar slimnieku skaita pieaugumu, sāka arvien vairāk paplašināties.

1921. gadā abas institūcijas apvienojās un ieguva nosaukumu "Ģintermuiža".

Ārējās saites

• Ģintermuiža (latviski)