Īstie saistaudi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Īstie saistaudi ir viens no trijiem saistaudu veidiem. Pārējie ir šķidrie trofiskie audi (asinis, limfa) un balstaudi.

Irdenie saistaudi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Irdenie saistaudi tālāk iedalās specializētajos (retikulārie, taukaudi un gļotādu saistaudi) un nenoformētajos.[1]

Retikulārie audi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Retikulārie audi (textus connectivus reticularis) ir līdzīgi mezenhīmai, no kuras tie ir diferencējušies. Tie ir asinsrades orgānu pamats jeb stroma. Retikulāros audus veido retikulāro šūnu jeb retikulocītu tīkls, jo šūnu izaugumi savā starpā saistīti ar jūglēm. Ārpus šūnām atrodas šķiedras un amorfa pamatviela. Retikulocīti ir fibrioblastu tipa šūnas ar izaugumiem. To kodols ir ovāls, tajā ir liels kodoliņš un sīki hromatīda graudiņi. Ja organismā tiek ievadītas lielas koloīdas daļiņas (tuša, tripānzilais u.c.), retikulārās šūnas tās fagocitē, tādējādi attīrot audu sulu. Asinsrades orgānos retikulāro audu tīklā ir asins šūnas, kurām retikulārie audi veido mikrovidi. Sarkanajās kaulu smadzenēs retikulāro audu tīklā atrodas divējādas cilmes šūnas – asins cilmes šūnas un mehanoblastu (fibroblastu, osteoblastu, hondroblastu) cilmes šūnas.[1]

Taukaudi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taukaudi

Taukaudus (textus adiposus) veido taukšūnu un lipocītu sakopojumi. Tiem ir mehāniska, termoregulējoša un enerģētiska nozīme. Taukšūnu veidošanās sākas 30. embrionālās attīstības nedēļā un turpinās pirmos divus dzīves gadus, kā arī pubertātes vecumā. No mezenhīmas diferencējas lipoblasti, no kuriem rodas prelipocīti. Diferenciācijas sākumā šūna var dalīties, turpretim vēlīnie prelipocīti un lipocīti vairs nedalās. Atsevišķie tauku pilieni saplūst vienā vai divos lielos pilienos, kas kodolu un citoplazmu atstumj uz šūnas malu. Taukaudi iedalās baltajos un brūnajos taukaudos.[1]

Irdenie nenoformētie saistaudi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Irdenie nenoformētie saistaudi ir organismā plaši izplatīti, jo tie atrodas ap asinsvadiem.[1] Irdeno saistaudu šūnas ir fibroblasti (izstrādā škiedras un amorfo vielu), histocīti (satver un sagremo svešķermeņus), plazmas šūnas (izstrādā imūnvielas), u.c.[2] Asins kapilāru siena un irdenie nenoformētie saistaudi ir saistīti vienotā funkcionālā sistēmā, kas nodrošina pastāvīgu organisma iekšējo vidi jeb homeostāzi. Šūnas irdenajos nenoformētajos saistaudos ir izvietotas neregulāri.

Galvenās funkcijas:

• trofiskā jeb barošanas funkcija;

• aizsargfunkcija – audi norobežo iekaisuma perēkli vai svešķermeni, veidojot ap to kapsulu;

• mehāniskā funkcija, ko nodrošina kolagēnās un elastīgās šķiedras;

• formas veidošana ar saistaudiem, piemēram, tie aptver nervu šķiedru kūlīšus, radot noformētu veidojumu – nervu.[1]

Blīvie saistaudi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savukārt blīvie saistaudi var būt gan nenoformētie (ādas saistaudi, kapsulas), gan noformētie (cīpslas, saites, fascijas).

Blīvajos saistaudos (textus conjunctivus fibrosus compactus) ir vairāk šķiedru, mazāk šūnu nekā irdenajos saistaudos. Blīvajos nenoformētajos saistaudos šķiedru virziens ir dažāds, bet blīvajos noformētajos – vienāds. Pēc šķiedru veida blīvos noformētos saistaudus iedala kolagēnos un elastīgos saistaudos. [1]

Blīvie noformētie kolagēnie saistaudi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Blīvie noformētie saistaudi - cīpsla

Blīvie noformētie kolagēnie saistaudi ir cīpslas un saites. Cīpslu (tendo) veido gareniskā virzienā ejošas šķiedras un saites. Kopā ar irdeniem un nenoformētiem saistaudiem cīpsla veido vienotu morfofunkcionālu sistēmu. Irdenie nenoformētie saistaudi nodrošina cīpslas reģenerāciju, jo asins kapilāru tuvumā esošās mazdiferencētās šūnas var pārversties fibroblastos (cīpslas šūnas, ko sauc arī par tendoblastiem). Visus saistaudus, kas atrodas cīpslā, sauc par endotenoniju (endotenonium), bet saistaudus, kas aptver cīpslu, sauc par peritenoniju (peritenonium).[1]

Blīvie noformētie elastīgie saistaudi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Blīvie noformētie elastīgie saistaudi ir elastīgās jeb dzeltenās saites. Elastīgās saites veido gareniski sakārtotas elastīgās šķiedras. Blīvie noformētie elastīgie saistaudi veido arī elastīgā tipa artēriju sienas vidējā apvalka logotās membrānas, starp kurām atrodas gludie miocīti.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Aina Dāmane, Histoloģija, Latvijas Universitāte, 2004. ISBN 9984-770-42-7 53-62. lpp
  2. Autoru kolektīvs. Populārā medicīnas enciklopēdija. 1984.