Ķīmiskie ieroči

Vikipēdijas lapa
Munīcija, kas satur iprītu

Ķīmiskie ieroči ir ieroči, kas izgatavoti, pielietojot ķīmijas tehnoloģiju, lai ierosinātu nāvi vai kaitējumu cilvēkiem. To sastāvā ir indīgas vielas. Tas ir masu iznīcināšanas ieroču paveids, kas atšķiras no kodolieročiem un bioloģiskajiem ieročiem. Ķīmisko ieroču ražošanu pasaulē ierobežo 1993. gada Ķīmisko ieroču konvencija.

Ķīmiskie ieroči var būt gāzveida, šķidrā vai cietā formā, un tie viegli var savainot cilvēku, kas ar tiem saskaras. Izplatītākie ķīmiskie ieroči ir asaru gāze un piparu gāze. Neizplatīti, bet daudz bīstamāki ķīmiskie ieroči ir nervu gāzes: tabuns (GA), zarīns (GB), zomans (GC) un VX. Pirmajā pasaules karā daudz izmantoja iprītu un fosgēnu, kas radīja cilvēkiem plaušu apdegumus, aklumu, invaliditāti un nāvi.