Tabuns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tabuns
GA-3D-balls-by-AHRLS-2011.pngTabun-2D-skeletal-by-AHRLS.png
Tabuna molekulas modelis un struktūrformula
Citi nosaukumi (RS)-Etil N,N-Dimetilfosforamidocianidāts
CAS numurs 77-81-6
Ķīmiskā formula C5H11N2O2P
Molmasa 162,13 g/mol-1 g/mol
Blīvums 1,0887 g/cm3 (25 °C),
1,102 g/cm3 (20 °C) kg/m3
Kušanas temperatūra 223 K (-50 °C)
Viršanas temperatūra 520,6 K (247,5 °C)
Šķīdība ūdenī 9.8 g/100 g (25 °C)
7.2 g/100 g (20 °C)

Tabuns jeb GA ir ļoti indīga ķīmiska viela. Tas ir tīrs, bezkrāsains un bezgaršīgs šķidrums ar vieglu augļu smaržu.[1] Tas ir gaisīgs šķidrums, tomēr ne tik ļoti kā zarīns (GB) un zomans (GD).

Tabuns ir klasificēts kā nervu aģents, tāpēc, ka tas izraisa zīdītāju nervu sistēmas nāvējošu disfunkciju.

Tabunu atklāja nejauši 1936. gada janvārī Gerhards Šrāders, cenšot atrast jaunu insekticīdu.[2][3][4] Par to kā ķīmisko ieroci interesējās gan Nacistiskā Vācija, gan ASV, gan PSRS. Tas tika izmantots 1988. gadā gāzu uzbrukumā Halabdžai. 1993. gadā to iekļāva Ķīmisko ieroču konvencijā.

Visbiežāk tabuns organismā tiek uzņemts to ieelpojot vai absorbējot caur ādu (arī caur drēbēm). Ieelpojot tabunu, nāve iestājas 1 līdz 10 minūšu laikā, bet caur ādu tā var iestāties pēc 1—2 stundām. Pirmie simptomi: nemiers, acu zīlīšu sašaurināšanās, palēnināta sirdsdarbība, iesnas, svīšana, grūtības paeelpot; vēlāk: ģībšana, muskuļu paralīze un krampji, urīna un fekāliju nesaturēšana, nosmakšana (muskuļu paralīzes dēļ). Kā pretindi izmanto atropīnu un pralidoksīma hlorīdu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Facts About Tabun, National Terror Alert Response System (angliski)
  2. Chemical Warfare Weapons Fact Sheets Archived 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē., about.com (angliski)
  3. Chemical Weapons: Nerve Agents, University of Washington (angliski)
  4. «A Short History of the Development of Nerve Gases». Noblis.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-04-15. Skatīts: 2008-11-06. (angliski)