Ķīnas imperators
| Ķīnas imperators
皇帝 | |
|---|---|
 Ķīnas imperatora zīmogs | |
| Tituls |
Viņa Imperiālā Majestāte (ķīniešu: 陛下, piņjiņs: Bìxià) |
| Izveidots | 221. gadā p.m.ē |
| Pirmais | Cjiņs Šihuans |
| Pēdējais | Puji |
| Likvidēts | 1912. gada 12. februārī[P 1] |
Visā Ķīnas vēsturē "imperators" (ķīniešu: 皇帝, piņjiņs: Huángdì) bija augstākais tituls, kas piederēja monarhiem, kuri pārvaldīja Ķīnu. Tradicionālajā ķīniešu politiskajā teorijā, imperators bija "Debesu dēls",[3][4] autokrāts ar dievišķu mandātu, lai pārvaldītu visu zem debesīm. Imperatorus pēc nāves pielūdza imperatora kulta ietvaros. Imperatoru patrilaterālā (tēva)[5] līnija veidoja dinastiju. Ķīnas imperators bija absolūts monarhs.[6]
Haņu dinastijas laikā konfūcisms kļuva par oficiālo politisko teoriju.[7] Imperatora absolūtā autoritāte bija saistīta ar dažādiem pienākumiem un morāli. Uzskatīja, ka to neievērošana atņem dinastijas Debesu mandātu un attaisno tās gāšanu. Praksē imperatori dažkārt izvairījās no stingriem pēctecības noteikumiem, un dinastiju šķietamās "neveiksmes" tika sīki aprakstītas oficiālajās vēsturēs, ko rakstīja viņu veiksmīgie aizstājēji vai pat vēlākās dinastijas. Imperatora varu ierobežoja arī imperiālā birokrātija, kurā strādāja zinātnieki-ierēdņi un dažu dinastiju laikā arī einuhi. Imperatoru ierobežoja arī pēcteča saistības pret savu senču politiku un dinastijas tradīcijām.[8]
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Juaņs Šikajs kļuva par imperatoru īslaicīgi pastāvējušajā Ķīnas Impērijā 1915. gada decembrī, bet pēc 83 dienām viņš atteicās no troņa. Puji uz 12 dienām atguva imperatora troni 1917. gadā, neveiksmīga apvērsuma mēģinājuma laikā.[1][2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Reflections | German prince’s coup attempt recalls 12-day coup in post-imperial China». South China Morning Post (angļu). 2022. gada 15. decembrī. Skatīts: 2024. gada 24. novembrī.
- ↑ James Carter. «The legacy of Yuan Shikai, China’s disastrous first president». The China Project (angļu), 2020. gada 9. decembrī. Skatīts: 2024. gada 24. novembrī.
- ↑ «Tian | Chinese Religion & Philosophy | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2024. gada 24. novembrī.
- ↑ Robert Eno. «3.10 Inscriptional Records of the Western Zhou» (angļu), 2012. gadā. Skatīts: 2024. gada 24. novembrī.
- ↑ «patrilaterāls | Tēzaurs». tezaurs.lv (latviešu). Skatīts: 2024. gada 24. novembrī.
- ↑ «China - Dynasties, Emperors, Civilization | Britannica». www.britannica.com (angļu). 2024. gada 23. novembrī.
- ↑ Alexus McLeod. «Philosophy in Han Dynasty China». The Stanford Encyclopedia of Philosophy (angļu). Metaphysics Research Lab, Stanford University, 2022. gadā. Skatīts: 2024. gada 24. novembrī.
- ↑ Ulrich Theobald. «Huang-Ming zuxun 皇明祖訓 (www.chinaknowledge.de)». www.chinaknowledge.de (angļu). Skatīts: 2024. gada 24. novembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķīnas imperators.
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)