Haņu dinastija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Haņu valsts ap mūsu ēras 2. gadu

Haņu dinastija (vienkāršotā ķīniešu: 汉朝, tradicionālā ķīniešu: 漢朝, piņjiņs: Hàn cháo, no 206. gada p.m.ē. līdz 220. gadam) bija Senās Ķīnas dinastija un vēstures posms pēc Cjiņu dinastijas un pirms Trīs valstu posma. Haņu dinastiju nodibināja Liu Baņs.

Haņu dinastijas valdīšanas laiks nosacīti tiek iedalīts divos posmos — Agrīnā Haņu dinastija jeb Rietumu Haņu dinastija (no 206. gada p.m.ē. līdz 9.gadam) ar galvaspilsētu Čanaņu (Chang'an, netālu no mūsdienu Siaņas) un Vēlīnā Haņu dinastija jeb Austrumu Haņu dinastija (no 25. līdz 220. gadam) ar galvaspilsētu Lojanu (Luoyang).

Lai arī Haņu imperators atradās varas centrā, viņam to nācās dalīt ar augstmaņiem un zemes īpašniekiem, kas īstenoja administrācijas funkcijas. Impērija bija politiski sadalīta starp teritorijām, kas atradās tiešā imperatora varā un vairākām pusautonomām karalistēm. Lai segtu karagājienu izmaksas Agrīnā Haņu dinastija 117. g.p.m.ē nacionalizēja sāls ieguvi un dzelzs apstrādes uzņēmumus. 200. g.p.m.ē ziemeļu šiongnu nomadi sakāva Haņu armiju, taču pēc ilgstošiem kariem Haņiem izdevās viņus pakļaut un piespiest maksāt meslus. Šo karu rezultātā Haņu vara izpletās līdz Tarimas ieplakai, sasniedza Centrālāziju un nodrošināja Zīda ceļa tirdzniecības maršruta rašanos. Imperatora Vudi valdīšanas laikā 108.g.p.m.ē Haņiem izdevās nodibināt savu kontroli pār Korejas teritoriju kā arī Ķīnas dienvidiem un sasniegt Vjetnamu.

Sākot ar 92. gadu galma politikā un klanu varas cīņās galveno lomu spēlē imperatora galma einuhi. Pret centrālo varu notika daoistu - Dzelteno apsēju sacelšanās un Pieci pūri rīsu sacelšanās. Aizvien pieaugošās cīņas par varu dažādu grupu vidū noveda pie einuhu slaktiņa 189. gadā un Haņu valsts sadalīšanos vairākos reģionos. Pēdējais Haņu imperators Sjaņdi bija spiests atteikties no troņa 220. gadā.

Haņu dinastijas 400 gadus ilgais valdīšanas laiks, tiek uzskatīts par senās Ķīnas zelta laikmetu. Mūsdienās ķīniešu nācijas lielākā etniskā grupa sevi sauc par haņiem un ķīniešu hieroglifi tiek saukti par Haņu alfabētu. Haņu dinastijas laikā par valsts reliģiju tika atzīts konfūcisms. Uzplauka lauksaimniecība un ekonomika, iedzīvotāju skaits sasniedza 55 miljonus. Ķīna politiski un kulturāli ietekmēja apkārtējos reģionus — Koreju, Mongoliju, Vjetnamu un Centrālāziju.

Haņu dinastijas laika imperatoru saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Haņu dinastija (漢朝 - Hàn cháo) 206. g.p.m.ē.—220. g.m.ē.
pēcnāves vārds (諡號 — shìhào) vārds (姓名 — xìngmíng) valdīšanas laiks valdīšanas devīze (年號 — niánhào) un tās laiks
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (漢 — Haņ) + pēcnāves vārds
Si (Rietumu) Haņu dinastija (西漢朝 - Xi Han cháo) jeb Cjaņ (Agrīnā) Haņu dinastija (前漢朝 — Qian Han cháo) 206. g.p.m.ē.—9. g.m.ē.
Gaodzu (高祖 — Gāozǔ) Liu Ban (劉邦 — Liú Bāng) 206.—195. g.p.m.ē. nav zināms
imperatore Ļu Taihou (呂太后 — Lü Taihou) Ļu Dži (呂雉 — Lü Zhi) 195.—180. g.p.m.ē. nav zināms
Huidi (惠帝 — Hùidì) Liu Jin (劉盈 — Liú Yíng) 195.—188. g.p.m.ē. nav zināms
Šaodi Gun (少帝 — Shǎodì) Liu Gun (劉恭 — Liú Gōng) 188.—184. g.p.m.ē. nav zināms
Šaodi Hun (少帝 — Shǎodì) Liu Hun (劉弘 — Liú Hóng) 184.—180. g.p.m.ē. nav zināms
Veņdi (文帝 — Wéndì) Liu Hen (劉恆 — Liú Héng) 179.—157. g.p.m.ē.
  • Houjuaņ (後元 — Hòuyuán) 163.—156. g.p.m.ē.
Dzjindi (景帝 — Jǐngdì) Liu Ci (劉啟 — Liú Qǐ) 156.—141. g.p.m.ē.
  • Džunjuaņ (中元 — Zhōngyuán) 149.—143. g.p.m.ē.
  • Houjuaņ (後元 — Hòuyuán) 143.—141. g.p.m.ē.
Vudi (武帝 — Wǔdì) Liu Če (劉徹 — Liú Chè) 140.—87. g.p.m.ē.
  • Dzjaņjuaņ (建元 — Jiànyuán) 140.—135. g.p.m.ē.
  • Juaņguan (元光 — Yuánguāng) 134.—129. g.p.m.ē.
  • Juaņšo (元朔 — Yuánshuò) 128.—123. g.p.m.ē.
  • Juaņšou (元狩 — Yuánshòu) 122.—117. g.p.m.ē.
  • Juaņdin (元鼎 — Yuándǐng) 116.—111. g.p.m.ē.
  • Juaņfen (元封 — Yuánfēng) 110.—105. g.p.m.ē.
  • Taiču (太初 — Tàichū) 104.—101. g.p.m.ē.
  • Tjaņhaņ (天漢 — Tiānhàn) 100.—97. g.p.m.ē.
  • Taiši (太始 — Tàishǐ) 96.—93. g.p.m.ē.
  • Dženhe (征和 — Zhēnghé) 92.—89. g.p.m.ē.
  • Houjuaņ (後元 — Hòuyuán) 88.—87. g.p.m.ē.
Džaodi (昭帝 — Zhāodì) Liu Fulin (劉弗陵 — Liú Fúlíng) 86.—74. g.p.m.ē.
  • Šijuaņ (始元 — Shǐyuán) 86.—80. g.p.m.ē.
  • Juaņfen (元鳳 — Yuánfèng) 80.—75. g.p.m.ē.
  • Juaņpin (元平 — Yuánpíng) 74. g.p.m.ē.
Čanjivan (昌邑王 — Chāngyìwáng)

vai Haihuņhou (海昏侯 — Hǎihūnhóu)

Liu He (劉賀 — Liú Hè) 74. g.p.m.ē.
  • Juaņpin (元平 — Yuánpíng) 74. g.p.m.ē.
Sjuaņdi (宣帝 — Xuāndì) Liu Sjuņ (劉詢 — Liú Xún) 73.-49. g.p.m.ē.
  • Beņši (本始 — Běnshǐ) 73.—70. g.p.m.ē.
  • Didzje (地節 — Dìjié) 69.—66. g.p.m.ē.
  • Juaņkan (元康 — Yuánkāng) 65.—61. g.p.m.ē.
  • Šeņdzjue (神爵 — Shénjué) 61.—58. g.p.m.ē.
  • Vufen (五鳳 — Wǔfèng) 57.—54. g.p.m.ē.
  • Gaņlu (甘露 — Gānlù) 53.—50. g.p.m.ē.
  • Huanlun (黃龍 — Huánglóng) 49. g.p.m.ē.
Juaņdi (元帝 — Yuándì) Liu Ši (劉奭 — Liú Shì) 48.—33. g.p.m.ē.
  • Čujuaņ (初元 — Chūyuán) 48.—44. g.p.m.ē.
  • Junguan (永光 — Yǒngguāng) 43.—39. g.p.m.ē.
  • Dzjaņdžao (建昭 — Jiànzhāo) 38.—34. g.p.m.ē.
  • Dzjinnin (竟寧 — Jìngníng) 33. g.p.m.ē.
Čendi (成帝 — Chéngdì) Liu Ao (劉驁 — Liú Áo) 32.—7. g.p.m.ē.
  • Dzjaņši (建始 — Jiànshǐ) 32.—28. g.p.m.ē.
  • Hepin (河平 — Hépíng) 28.—25. g.p.m.ē.
  • Janšuo (陽朔 — Yángshuò) 24.—21. g.p.m.ē.
  • Hundzja (鴻嘉 — Hóngjiā) 20.—17. g.p.m.ē.
  • Junši (永始 — Yǒngshǐ) 16.—13. g.p.m.ē.
  • Juaņjaņ (元延 — Yuányán) 12.—9. g.p.m.ē.
  • Suihe (綏和 Suīhé) 8.—7. g.p.m.ē.
Aidi (哀帝 — Āidì) Liu Siņ (劉欣 — Liú Xīn) 6.—1. g.p.m.ē.
  • Dzjaņpin (建平 — Jiànpíng) 6.—3. g.p.m.ē.
  • Juaņšou (元壽 — Yuánshòu) 2.—1. g.p.m.ē.
Pindi (平帝 — Píngdì) Liu Kaņ (劉衎 — Liú Kàn) 1. g.p.m.ē. — 5. g.m.ē.
  • Juaņši (元始 Yuánshǐ) 1.g.—5. g.m.ē.
Žudzi Jin (孺子嬰 — Rúzǐ Yīng) Liu Jin (劉嬰 — Liú Yīng) 6.—5. g.m.ē.
  • Dzjuše (居攝 - Jùshè) 6. g. — 8. g. oktobris
  • Čuši (初始 - Chūshǐ) 8. g. novembris — 8. g. decembris
Siņ (Jaunā) dinastija (新朝 Xin cháo) (9.-23. g.)
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) vārds (姓名 — xìngmíng) valdīšanas laiks valdīšanas devīze (年號 niánhào) un tās laiks
Van Man (王莽 — Wáng Mǎng) nav zināms 9.-23. g.
  • Šidzjaņgo (始建國 — Shǐjiànguó) 9.—13. g.
  • Tjaņfen (天鳳 — Tiānfēng) 14.—19. g.
  • Dihuan (地皇 — Dìhuáng) 20.—23. g.
Haņu dinastijas turpinājums
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) vārds (姓名 — xìngmíng) valdīšanas laiks valdīšanas devīze (年號 niánhào) un tās laiks
Genšidi (更始帝 — Gēngshǐdì) Liu Sjuaņ (劉玄 — Liú Xuán) 23.-25. g.
  • Genši (更始 — Gēngshǐ) 23.—25. g.
Dun (Austrumu) Haņu dinastija (東漢朝 — Dong Han cháo) jeb Hou (Vēlīnā) Haņu dinastija (後漢朝 — Hou Han cháo) 25.—220. g.
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) vārds (姓名 xìngmíng) valdīšanas laiks valdīšanas devīze (年號 niánhào) un tās laiks
Guan Vudi (光武帝 - Guāngwǔdì) Liu Sju (劉秀 — Liú Xiù) 25.—57. g.
  • Dzjaņvu (建武 — Jiànwǔ) 25.—56. g.
  • Dzjaņvudžuņojuaņ (建武中元 — Jiànwǔzhongōyuán) 56.—57. g.
Mindi (明帝 — Míngdì) Liu Džuan (劉莊 — Liú Zhuāng) 58.—75. g.
  • Junpin (永平 — Yǒngpíng) 58.—75.
Džandi (章帝 — Zhāngdì) Liu Da (劉炟 — Liú Dá) 76.—88. g.
  • Dzjaņču (建初 — Jiànchū) 76.—84. g.
  • Juaņhe (元和 — Yuánhé) 84.—87. g.
  • Džanhe (章和 — Zhānghé) 87.—88. g.
Hedi (和帝 — Hédì) Liu Džao (劉肇 — Liú Zhào) 89.—105. g.
  • Junjuaņ (永元 — Yǒngyuán) 89.—105. g.
  • Juaņsin (元興 — Yuánxīng) 105. g.
Šandi (殤帝 — Shāngdì) Liu Lun (劉隆 — Liú Lóng) 106. g.
  • Jaņpin (延平 — Yánpíng) 9 mēneši 106. g.
Aņdi (安帝 — Āndì) Liu Hu (劉祜 — Liú Hù) 106.—125. g.
  • Junču (永初 — Yǒngchū) 107.—113. g.
  • Juaņču (元初 — Yuánchū) 114.—120. g.
  • Junnin (永寧 — Yǒngníng) 120.—121. g.
  • Dzjaņguan (建光 — Jiànguāng) 121.—122. g.
  • Jaņguan (延光 — Yánguāng) 122.—125. g.
Šaodi (少帝 — Shǎodì) vai

Beisjanhou (北鄉侯 — Běixiānghóu)

Liu Ji (劉懿 — Liú Yì) 125. g.
  • Jaņguan (延光 — Yánguāng) 125. g.
Šuņdi (順帝 — Shùndì) Liu Bao (劉保 — Liú Bǎo) 125.—144. g.
  • Jundzjaņ (永建 — Yǒngjiàn) 126.—132. g.
  • Jandzja (陽嘉 — Yángjiā) 132.—135. g.
  • Junhe (永和 — Yǒnghé) 136.—141. g.
  • Haņaņ (漢安 — Hàn'ān) 142.—144. g.
  • Dzjaņkan (建康 — Jiànkāng) 144. g.
Čundi (沖帝 — Chōngdì) Liu Bin (劉炳 — Liú Bǐng) 144.—145. g.
  • Junsi (永嘉 — Yōngxī) 145. g.
Džidi (質帝 — Zhídì) Liu Dzuaņ (劉纘 — Liú Zuǎn) 146.—146. g.
  • Beņču (本初 — Běnchū) 146. g.
Huaņdi (桓帝 — Huándì) Liu Dži (劉志 — Liú Zhì) 146.—168. g.
  • Dzjaņhe (建和 — Jiànhé) 147.—149. g.
  • Hepin (和平 — Hépíng) 150. g.
  • Juaņdzja (元嘉 — Yuánjiā) 151.—153. g.
  • Junsin (永興 — Yǒngxīng) 153.—154. g.
  • Junšou (永壽 — Yǒngshòu) 155.—158. g.
  • Jaņsi (延熹 — Yánxī) 158.—167. g.
  • Junkan (永康 — Yǒngkāng) 167. g.
Lindi (靈帝 — Língdì) Liu Hun (劉宏 — Liú Hóng) 168.-189. g.
  • Dzjaņnin (建寧 — Jiànníng) 168.—172. g.
  • Sipin (熹平 — Xīpíng) 172.—178. g.
  • Guanhe (光和 — Guānghé) 178.—184. g.
  • Džunpin (中平 — Zhōngpíng) 184.—189. g.
Šaodi (少帝 — Shǎodì) vai

Hunnunvan (弘農王 — Hóngnóngwáng)

Liu Biaņ (劉辯 — Liú Biàn) 189. g.
  • Guansi (光熹 — Guāngxī) 189. g.
  • Džaonin (昭寧 — Zhàoníng) 189. g.
Sjaņdi (獻帝 — Xiàndì) Liu Sje (劉協 — Liú Xié) 189.—220. g.
  • Junhaņ (永漢 — Yǒnghàn) 189. g.
  • Džunpin (中平 — Zhōngpíng) 189. g.
  • Čupin (初平 — Chūpíng) 190.—193. g.
  • Sinpin (興平 — Xīngpíng) 194.—195. g.
  • Dzjaņaņ (建安 — Jiàn'ān) 196.—220. g.
  • Jaņkan (延康 — Yánkāng) 220. g.